- Opā.
- 31.10.10 02:04
-
Šodien notika,kas patiešām dīvains. Biju koncertā, kur uzstājās grupa TESA. Par pašu koncertu... nu viss kā parasti, ir jauda, ir spēks, ir emocijas, bet kaut kas man pietrūka. Tā mūzika jau ir tāda, ka nu ļauj vaļu iztēlei un viņa tev "sit" nevis pa ausīm, bet pa visu ķermeni, kas protams ir dikti skaisti un ļoti jauki, bet man kaut kas pietrūka. Tā drīzāk ir tāda problēma manī tajā brīdi, kad viņi spēlēja. Skaņa likās super, viss bija super. Varbūt vienkārši pietrūka koncertu atmosfēra, ko es vienkārši nespēju gūt TUR. Nu šovakar. Labi stāsts nav par to. Notiek koncerts, viņš kā jau kā ierasts arī beidzās.Esmu mūzikas pavadībā paceļojis un laiks nonākt ierastajā vidē, skumji. Aidā viss notiek un takā gribas jau mājās un man piedāvā aizvest. (Man ričukam caura riepa un jāpārvietojas kājām) Ok. Super, es esmu priecīgs un sēžos mašīnā un tur skan mūzika... Bet kas skan? Es jautāju: "Ev tas nav KNHO? (KINO)" Seko atbildē :"Jā!" Un skanēja šī dziesma КИНО - Мы хотим танцевать. Un ka tevi divi deviņi, tas bija tas kas man bija vajadzīgs šajā vakarā. Vienu brīdi likās, vai es esmu izlepis (heh) vai? Nē neesmu. Un to man pateica šī dziesma. vnk.. ja hoču tancevaķ, es/mēs gribu darīt visu to ko es gribu/am, es gribu, es gribu daudz, to saprast tik man!Cik maz vajag laimei. Nekad nebiju tā klausījies KNHO kā šovakar, nu nebiju, bet tas mirklis pats atnāca.Nezinu vai klausīšos rīt, parīt, bet šovakar gan.
- Mūzika: Кино - Мы хотим танцевать