29. Decembris 2009

• 29.12.09 18:21
• Cik dienas priecājies tik dienas bēdājies. Karma vienkārši, šķiet karma pēdējā laikā spēlē visādas spēlītes. Vajag sevi saņemt rokās he. Atminējos kā 6 dien gāju pa A.Čaka ielu, klausījos mūziku un pretī man nāca skaista sieviete/meitene (es pat nezinu..viss tik ātri mainās, tikko apkārt bija tikai meitenes, tagad sievietes/meitenes.. visi pieaug...), mēs saksatījāmies, viens otram pasmaidījām un tā arī pagājām garām, vienkārši tā... nekad droši vien arī neredzēsimies, bet tas tā jauki bija (ne tas, ka neredzēsimies), pēc tam es aizgāju līdz tam gala mērķim...kur arī pavadīju divas dienannaktis (diezgan tā nožēlojami, jāatzīst) un viss bija aizmirsies, par šo saskatīšanos.. tik tagad te tā atcerējos. Rīt gan izlīdīšu ārā no mājām un pastaigāšu pa Jelgavu, varbūt atkal ar kādu saskatīšos un paiešu garām... vajag ņemt un apstāties un uzrunāt, bet ja nu atkal karma sāk spēlēt spēlītes...
  
  p.s. šodien mamma atnāk mājas un saka, ka grib dr.lv jaunu profila bildi, nu gājām ārā un taisījām viņai jaunu profila bildi, grib noķert jauņību he he he.
  
  
  ( Skaties te bildes tās divas )
• Mūzika: 100 baltas dvēseles - Vulkāns
  Garastāvoklis:: takš nezinu
• 1komentēt

• 29.12.09 19:41
• Tikko tā atskārtu mh tu kaut ko jūti vai ne un tad pēc ilga laika tu pārstāj just, bet pēc tā ilgā laika tu pamanies ielaist savā sapnī lietas, kas atkal liek just, pārāk reāli tie sapņi dažreiz, kas mijas ar ikdienas dzīvi un tu vairs nesaproti, kas ir bijis sapnis, vai realitāte - pārāk traks dzīvesveids laikam...
• Mūzika: 100 baltas dvēseles - Nobildētais dzeltenais puisēns
• 0komentēt