Dvēseles akvārijs!

Ceļš bedrains, tieši tik lai nevarētu aizmigt, bet miegs vajātu un liktu tev mocīties tajā vidusceļā! Ārā līst lietus un peļķes caur, kurām triecas mašīnas rada troksni, kas atmodina! Mūzikas atskaņotāja austiņās skan Marilyn Manson – Great big white world un apkārtējie cilvēki autobusā atgādina butaforiju, kas izdaiļo teātra skatuvi! Īsts esmu tikai es un ceļš uz Rīgu. Lasu S.Dalī- Ģēnija dienasgrāmatu un tā liek manām domām kopā ar mūziku pamest laiku, vietu un apskatīties uz to visu butaforiju no malas. Gar logu tek horizontālas piles, bet laukā koki viens pēc otra skrien garām! Es skatos uz mežu un mēģinu izprast, kādēļ izskatās kopējā masa izteikti zaļa, ja koki ir brūni-- jā lapas, bet ir arī koku stumbri, bet kopējā ainā tie pazūd! Tāpat kā tu, cilvēku masā, lai arī cik tu būtu kolorīts interesants uz lielākas masas cilvēku tu pazudi un kļūsti ar vien mazāks! Nekad nesaglabāsi sevi kā vēlies! Jā perfektu! Atliek sevi mīlēt un uz apkārtējo masu skatīties, kā uz butaforiju, tad tu vienmēr būsi tik krāsains, kā vēlies sevi redzēt! Citi to sauc par egoismu, citi par narcismu, bet citi par brīvību. Šinī situācijā es sauktu to par brīvību un klāt varu pielikt lietu, ko cilvēki nekad nepiemin, kad slavē brīvību! BRĪVĪBA = VIENTULĪBA! Jo tu esi brīvāks no visām atkarībām, jo tu esi vientuļāks! Nauda, alkohols, narkotikas, mīlestība, sekss, pašapliecināšanās.
Salijis sētas suns sēž ceļa malā lietū un skatās uz garām braucošajām mašīnām, uz mirkli mūsu skatieni satiekas! Tu domā vientuļš vai varbūt tomēr brīvs? Bet iespējams viņš gaida savu saimnieku un viņš nu nepavisam nav brīvs un noteikti arī ne vientuļš! Jā esmu brīvāks par to suni šajā brīdī, bet ............... Marilyn manson – Suicide is painless! Un es paceļos vēl augstāk un atceros, kā sapņoju par šo mirkli, kad beidzot būšu brīvs, jo kopš 19 gadu vecuma, kad pirmo reizi tiku ievainots, man visu laiku neļāva pacelties enkurs, kas bija kaut kur pagātnē iesprūdis, lai arī enkuri mainījās, tomēr tie nomainīja tikai viens otru un brīvu mirkli neizjutu! Tagad beidzot brīvs no visa es paceļos un sajūtu pamatīgu vientulību un redzu to krāsaino dzīvi, kas lejā notiek! Manā acu priekšā nozib viss labais, jā patiesi labais nevis mākslīgi radītais un saprotu, ka esmu tagad tālu no tā un brīvība nepavisam nav tas, kas man bija nepieciešams! Jūs stāstiet sev pilnīgas muļķības! Vienmēr tiek pieminēts tas zvērs „es nekad” nu piedod tā ir tik pat reāla būtne, kā Dievs – tas ir neeksistējošs mīts, kam daži patiesi notic un viņu acīs kļūst par patiesību! Dievs ir tikai vājajiem! Cilvēks un viss laicīgais ir mainīgs subjekts tādēļ „es nekad” neeksistē un tur pat reālu situāciju pierādījumus nevajag! Nirvana- The man who sold the world, divas izmirkušas lauku meitenes mēģina tikt pāri ceļam un, kliegdamas smejas, kad garām braucošās mašīnas viņas apšļaksta! Viena no viņām nepamana, ka autobusu, ar kuru es tuvojos, apdzen tumši zils BMW un skrienot pāri ceļam tiek notriekta, viņas ķermenis uzlido kādu trīs metru augstumā un atsitas pret koku desmit metrus tālāk! Lietū asinis ātri izplūst un visapkārt liela peļķe ar asinīm! Cilvēku kliedzienu, riepu kaucoņa, un adrenalīns, mani izrauj no transa, kurā biju iegrimis! Bet logu apšļaksta garām braucošs tumši zils BMW un meitenes pārskrien pār ceļu un paslēpjas pieturā!
Iztēle ir cīņa ar vientulību, bet nekaitē brīvībai!
Atmiņa ir iztēles māte!