kad ārā silts un ir vasara, galīgi negribas ēst. pusdienās sanāk iemocīt sevī tikai jogurtu vai greipfrūtu. labākajā gadījumā siermaizi bez sviesta (sviests ir lieka greznība).
varbūt tas nāk par labu slaidajai līnijai, nezinu, manas līnijas tāpat gana slaidas, bet tas nenāk par labu gremošanas sistēmai, kas vakarā sāk ķērkt: "dodiet rijamo un labi daudz!" (laikam tāpēc, ka vairs nav tik silts).

toties novācu no visām virsmām tur slinkuma pēc izplātos ģērbus un šo to pat sastūķēju veļmašīnā, kas tagad ņurd virtuvē. esmu jau paguvusi iemīlēt šo mašīnu, žēl, ka drīz viņa aizbrauks kopā ar likumīgo saimnieku.

un grīdas izsūcu. sūcis arī brauks kopā ar veļmašīnu prom.

patiesībā brauks arī daža laba mēbele.

ak kungs, es palikšu starp tukšām sienām.
labi, ka ledusskapis paliks, ir, kur glabāt jogurtus.