atceros, ka mana nu jau dekrēta atvaļinājumā esošā sekretāre, tika pieņemta un mēs nezinājām, ka viņai būs bēbis, tā pat arī nezinājām par viņas grūtniecības garstāvokļa maiņām, viņa likās histēriķe. Mēs viņu maigi sakot nemīlējām. Vienā rītā māsa aplēja viņas krēslu ar ūdeni. Man tas it kā nepatika, bet es arī neaizliedzu (man taču viņa riebās) un tad mums likās smieklīgi, ka viņa vairs negribēja sēdēt tajā krēslā. Kaut arī viņš jau sen bija sauss un bija pat pagājušas vairākas dienas.
Sēklas mēs krēslā nesējām :)