vakar vakarā arī es beidzot noskatījos "Tālāk".

vīlos. pēc pirmās stundas sāku garlaikoties. daudzu darbību vienīgais pamatojums šķita- lai tas būtu NEPARASTI. NEIERASTI. lai PĀRSTEIGTU. kaut kā tā.

un lielākā daļa to personāžu bija pārāk jukuši. uz beigām sāka likties, ka tas būris ir trako nams. nē, nu tā arī būtu tā neko interpretācija. tad daudzām darbībām uzrastos jēga.
(un nesakiet man- visur nav jāmeklē jēga. teātrī katrai darbībai- pat šķietami bezsakarīgai- ir jābūt kādam pamatojumam.)

bet žetons Keišam- šitā sašķaidīt krēslu!

tas īsumā.