Klau, es arī nesen sastapos ar tādu brīnumu! (Nu nejau prezervatīviem matricās…)
Gājām abas mēs ar draudzeni. Pēc skata tīri normāls onkulis. Pie Uzvaras pieminekļa. Mēs iegrimušas savās sarunās, viņš kaut ko noburkšķ krieviski, mēs pat uzmanību nepiegriežam, līdz manu skatienu sasaldē viņa ārpusbiksēm izgāztā mantība. Ārā taču -10! Nabaga cilvēks! Sabļāvu, lai iet mājās un apģērbjas taču!
Gājām tālāk… Draudzene nemitīgi prātoja, ka pārāk normāls bijis. Pēc lādzīga ģimenes tēva izskatījās. Tad nu viņai ieteicu izfantazēt kādu slēptu kroplību un likties mierā. Paklusējam nedaudz, parunājam par citu tēmu, tad atkal vēl par citu. Pie Akmens tilta viņa salecas un iekliedzas:"Viņš bija krievs! Jā!"
Izdomāja meitene, kas viņai nepatika vēl bez mazā, apsalušā draudziņa…