atbraucu pie mammas ar galīgi čerkstošu rīklīti.
mamma un patēvs mani ārstē ar karsto viskiju.
bet pirms tam ciemos pie mamammas - tēta mammas - kura stāsta par sava tēva gaitām karā. kā viņš izdzīvoja koncentrācijas nometnē un atgriezās pie ģimenes. toties viņas mammas brāļi neizdzīvoja. pazuda krievijā vai tika latvijā nošauti (jāni nodeva draugs stradiņš..).
mācoties vēsturi skolā un miegot ciet garlaicībā, nemaz neienāk prātā, cik ļoti daudzas no šīm lietām ir saistītas ar paša ģimeni.
(es nedomāju paleloītu, mezozoītu un kaut ko tādu. tas, kurš atklāja ugunu, lai uzceptu uz tās mamutu, bija mūsu visu sencis.)
palikšu pa nakti vecajā gultiņā! sajūtas kā bērnībā gluži nē, bet kā vidusskolas laikā gan.
sabiedriskā uzdzīve - Komentāri
(sasodīts)