Laura šodien pagalam satrakojusies.

sākumā neļauj man mierīgi laiskoties viņas gultā, klausoties 'limp bizkit' kaseti mūzikas centrā
(kas, protams, ir ārkārtīgi normāli, savos krietnajos gados, kuri sen kā stirnas aizlēkuši pāri vecumam, kad klausījāmies 'limp bizkit' kasetēs),
bet ņem un iesviež sejā adīkli, lai es vismaz daru KAUT KO (adu),

tad vakarpusē vilcienā sāk kareivīgi vicināt savu puravu un, tā kā man jāaizstāvas ar paslapju lietussargu, blakussēdošais jaunēklis dabon pilnu lasāmgrāmatu ar slapjumu un kļūst sašutis.


redziet, ar ko man te jāsamierinās?
un tagad viņa vēl radiem sastāstījusi, ka ES esmu vainīga pie viņas degradācijas.
nu vai ziniet.
rīt no paša rīta es uzkāpšu uz velo un dzīšu Lauru joņot treniņtērpā pa ķengaragu.