dzīvē jau vajag visu ko izmēģināt.

tad nu vakar izmēģināju, kā ir dabūt piparu gāzi sejā, ne jau nu gluži pēc savas iniciatīvas, bet tā nu sanāca - kāds padumjš pajoliņš ar kriminālām nosliecēm bij izštukojis,
ka nenormāli kruta būtu savu līdzpaņēmušos pipargāzīti palaist Depo mazajā zālē,
kad tā ir pārbāzta ar dancotājiem.
man paveicās būt notikuma un šļāciena epicentrā,
tagad zinu, kā ir, kad nevar paelpot un nevar acis atvērt un visu seju nenormāli grauž pipargāzes molekulas,
tā ka liekas, sejai gals klāt, paskatīšos spogulī (kad spēšu pavērt šaurās spraudziņas, kas tobrīd nezkāpēc provēja dēvēties par pilnvērtīgiem redzokļiem) un ieraudzīšu jēlu masu ilzes iepriekšējās ikdienas sejas vietā.

izdzīvoju. nekas cits neatlika.
izmocījos, tad saņēmos, pavēru acis, uzkrāsoju kosmētiku pa jaunam (jo iepriekšējā likumsakarīgi nomazgājās, kad skaloju cietušos acābolus) un devos dancāt tālāk.
jāatzīst gan, pa ceļam izvaidot savu sāpi katram klausīties gribošam tipāžam.


un viss beidzās ļoti, ļoti labi, šodien staroju. prieks ir!