vakarnakts nebija paredzēta gulēšanai tomēr.
par to liecināja dažādas lietas:
durvju būkšķēšana, ūdens skaņas un klasiskā mūzika, kas uzrauj no miega,
īsziņas, kas atkārtoti uzrauj no jaunā miega,
un jo īpaši tas, ka tad, kad esi beidzot laimīgi aizmidzis un sapņo kādu vairāk vai mazāk glītu sapni (neatceros), telefona zvans, kur otrā galā ir anete konste, kura nesaprot, kādēļ 5dienas naktī pus4os es guļu, nevis ballējos, un dāvis nore, kurš nemitīgi bļauj: "how YOU do'in?"
es noliku klausuli un beidzot izgulējos.