vakar bija tikai 1dienas vakars, ap septiņiem, bet cilvēki kaut kādi piedzērušies apkārt kurbulēja,
pat trolejbusā man blakus esošais opītis ar štociņu līdzsvara turēšanai cītīgi šņāca man ausī, tā maigi un netverami smakodams pēc šņabīša, ka, kamēr es gulēju, mani varēja jau 10reiz apzagt.

toties šorīt panki cēlušies agri, krietns pulciņš tādu ar barvedi peksi priekšgalā slāja pa vērmanes parku jau ap 10iem. varu ziņot, ka peksis jutās labi savā ādā, jo priecīgs mums uzsauca: 'labrīt, skaistās meitenes!'