mazliet mīļuma, mazliet papaijāšanas, mazliet pamīļošanas pa klēpi, un sistēmbloks laimē atkūst un viņa iekšās tīkla karte atlec un atkal ir internets mājās.

pārsteidzošākais gan ir tas, ka 2as dienas bez interneta man neko ļaunu nenodarīja. respektīvi, īpaši karsti pēc tā nemaz neilgojos.
tas priecē.

tagad jāiet paijāt mūzikas aparātu, lai beidz pisties un atskaņo diskus.

vells parāvis, kālab aukstums ierodas vienotā koalīcijā ar vēlmi pierīties līdz acīm, piestūķēt sevi ar ēdienu, ēst ēst ēst, sāļu, saldu, da jebkādu??
ar varu aizstīvēju vinetu pat uz makdonaldu, lai slepus aprītu vidējos frī kartupeļus.
tad pankūkas bļinoffā un halva mājās.
kļūšu par vidējo statistisko amerikāni, drīz sākšu valkāt t-kreklus un šortus, klusi pukstot, jo sirdij būs piemetusies aritmija un celī būs ūdens (no neveselīgas pārtikas un liekā svara, pieņemot, ka no tā varētu iemesties ūdens celī).


ai, jāiet no škrobes uzpīpēt.