esmu mājās, kaut man likās, ka varbūt netikšu sakarā ar pēdējā 15tā nokavēšanu par 3 minūtēm.
galīgi apdolbījāmies tējnīcā.
man šķiet, ka es, vineta, frika un riņķītis esam labākie draugi tagad. es gan esmu tikai tāpēc, lai mani apņirgtu (jo esmu uzblīdusi un vienmēr nāku pēdējā), toties ir cilvēki, kas ņem mani bariņā un man ar to pietiek. principā jau es sajaucu pulciņus, jo gāju uz adīšanas pulciņu, bet iemaldījos citā, kas patiesībā nebija nekāds pulciņš, pat ne šaha.
bet mēs uzfilmējām politisku nekorektu filmu.
sižets:
iet nēģeris uz kūti. priekšā sēž vistas ar baltām, smailām cepurēm, kur tikai acu caurumi izgriezti uz sejām. (vistu sejām, vai vistām ir sejas?)
nēģeris prasa: 'kas tas?'
vistas atbild: 'kukluksklan.' un nēģeris ņem un nošauj visas vistas.
(frika filmēja, riņķītis bija nēģeris, mēs un vineta- vistas)

vēl patīk, ka var taču gulēt komā - daudzi tā dara.
arī rupjie joki ir smieklīgi. ('mutē vai nu maizīte vai pimpis')

kad atnāca elīna kolāte ar smieklīgo jaku, mēs nenomirām no smiekliem tikai tāpēc, ka mūsu joki jau bija kļuvuši pliekani, ne tik sulīgi kā sākumā. galu galā arī no smiekliem nogurst.

ir gadījies tā, ka pamostos un ieraugu, ka naktskrekls, ko vakarā gādīgi uzstīvēju sev virsū, pa nakti ir nonācis uz grīdas pie gultas (gulēju viena, nekādu izvirtību).
ir gadījies arī tā, ka pamostos apgriezusies otrādi - galva ar visu spilvenu kājgalī, bet kājas galvgalī. atmiņu, kas izskaidrotu šādu virzienu maiņu nakts vidū, protams, nav.
bet nekad vēl nebija gadījies tā, ka pamostos kaut kad naktī no tā, ka, aktīvi griežoties uz otriem sāniem, ietriecos ar seju sienā. normāli? nē. toties sāpīgi, īpaši pieres apvidū.

un vēl-
vai tas, ka jo vairāk tuvojās brīdis, kad manā kontā ieskaitīsies godājamie 22, jo vairāk mani pārņem nīgrums, liecina par to, ka tuvojas vecums?
nevarētu būt, tīri sprauna vēl. 22 takš īsts kucēna vecums.