ak vai.
kā atveru ledusskapi, tā pretī rēgojas milzu alus pudele,
kā ienāku istabā, acīs lec slidu pāris ar visiem slidošanas piederumiem, kas ieņēmuši pusi istabas.

arklz, arklz, ko man ar to visu iesākt?..

baigā veikalu diena, jo bija algas diena, bet galu galā priekš sevis sanāca iegādāt vienīgi svecīti un pildspalvu.
nožēlojami.

toties mājās nākot atkal īsinu laiku izpildoties kā īsts lūriķis - pētu, ka dzīvo tie, kuru mājām nākas iet garām.
lūrēšana svešos dzīvokļos, kad ārā tumšs un tur iedegta gaisma ir varen patīkams pasākums.
visu ko var salūrēt- vecas padomju iekārtas, modīgas virtuves un mīklainas ēnas aiz aizkariem.
man ļoti patīk viena virtuve, ieturēta gandrīz vai lauku mājas stilā. tāda ar koku (mēbelēs, ne jau zaļojošu īvi vai ko tādu) un mājīga liekas.
un mani mulsina un saista kāda istaba - mēbeles nav redzamas, tikai zilganpelēkas sienas. griesti ir tie, kas ir visīpatnējākie: iedomājaties, ka griestus sadala 3 daļās (gareniski.) sānu daļas ir tādas pašas kā sienas, bet vidusdaļa ir iegrumusi uz iekšu un tā ir vienlaidus lampa, kas met arī zilganpelēku gaismu.
ārkārtīgi intriģējoši. jāuztaisa kāda fiktīva anketa un ciemos jāaiziet.