Neganta Mātīte
14 Maijs 2004 @ 13:36
trolejbusi kā cita realitāte  
1) 19.trolejbuss

sēž tante nr.1 un sūkā Chupa-Chups. sūkā aizrautīgi, līdz sāk klepot kabatlakatiņā, man jau likās- dvēseli izklepos. pārtrauc klepot, turpina sūkāt.
uzrodas tante nr.2 un pieliecoties ieblenž tantei nr.1 sejā. tante nr.1 prasa, vai šamā grib apsēsties blakusvietā (a tur ta tantes nr.1 maisiņš).
tante nr.2 mēmi, bet cēli piekrītoši pamāj ar galvu.
tante nr.1 novāc maisiņu un tante nr.2 ārkārtīgi eleganti ieslīd atbrīvotajā vietā.
tante nr.1 turpina sūkāt.

2) 15.trolejbuss

atveras durvis. tiek iestūķēti sēžamratiņi ar bērneli tajos jau tā ne pārāk tukšajā trolejbusā.
tomēr ārkārtīgi glītā un piemīlīga paskata jaunā māmiņa atrod brīvu vietu un apsēžas.
bērnelis sāk blenzt uz mani.
ak vai.
tik nīgra un iedomīga izskata mazu bērnu redzo pirmoreiz mūžā.
man bail no viņa. viņš izskatās kā īsts topošais ļaunums.
labi, ka man bija jāizkāpj.
negribu viņu satikt, kad šamais būs paaudzies lielāks.
 
 
Jūtos:: gribu braukāt takšos
Dzirdu:: NIN