nu esmu divreiz stopojusi pa poliju naktī.
mums ar lauru nav nekāda bēda nedz pusnaktī karāties pie bialostokas autobusa pieturā un kārstīt kārīgus īkšķus,
nedz vienos naktī atrasties uz absolūti tumša ceļa neredzot savas pēdas, viena otru un citas bīstamas lietas, un jau pirmajās 5 minūtēs sadabūt sev draudzīgu fūri, kas dodas akurāt tajā virzienā, kur mums kārojas nokļūt. pie tam fūres vadītājs iemāca mūs no fūres izdabūt ārā kafiju, kā arī uzliek poļu filmu, ko atzīstu par vissviestaināko-vissmieklīgāko, ko pēdējā laikā esmu redzējusi-
par poļu izgudrotāju, krievu spiegiem, kazu u.c. sviesta goda nosaukuma cienīgiem personāžiem.
("Nice goat. Very sexy. HA HA HA HA!")

fūru vadītāji ir brīnišķīgi, brīnišķīgi cilvēki.
briesmu stāstus ir izgudrojuši kkādi nelaimīgie, kam gadījies uztrāpīt uz vienu ķēmu no tūkstoša.


nupatās neesmu gulējusi jau gandrīz 36h, bet kurš gan skaita?