es, piemēram, esmu dabūjusi darbu, kas principā ir baigi oukei un varētu būt pakāpiena punkts kkādā manā iespējamā karjerā pr un mēdiju un reklāmas jomās, un tas ir tas, ko es ķipa vienmēr esmu gribējusi, bet - atkal jāsaka BĻIN! - nav sajūtas, ka es toč šito gribu darīt tagad dienu no dienas.
tāpēc jāsāk domāt, ka man nevis ir nepatikuši iepriekšējie darbi paši par sevīm, bet gan man nepatīk darbs kā tāds.
ja vēl būtu kaut kā brīvāk, nevis no 9iem līdz 18iem un vidū viena h brīva i vsjo. ir ko darīt vai nav ko darīt, sēdi kā rācenis, jo jāatsēž.