lorinch vakar ņēma un ievācās. mans sestais piedzīvotājs.
es to atzīmēju tādējādi, ka no rīta pārbaidīju savu jauno lauru, salecinot viņu trīs pakaļiņu augstumā.
drausmīgie augšējie kaimiņi rīta pusē bij nolēmuši urbt tieši virs manas istabas un gultas, vēlams, ieurbties man galvā.
tad nu sadusmojos, lēcu laukā no gultas, pidžamā un izpūrušiem matiem, strauji rāvu vaļā savas istabas durvis, nesos laukā un kliedzu: "Bļeģ!"
kas to varēja zināt, ka laura tai pat laikā miermīlīgi slīdēs no virtuves uz istabu ar kafijkrūzīti rokā?

tā nu esmu visus sabiedējusi un varu mierīgi laiskoties tālāk.
kaimiņi izurba mani no gultas laukā un tad pārstāja urbt. bļaķ.