ei, šitie būs pirmie ziemassvētki, kad mans mazais brālītis zin, ka visa ziemassvētku vecīšu būšana ir nekaunīgs izdomājums un ka dāvanas neuzrodas pie durvīm/zem egles pateicoties visādiem mītiskiem lapzemju tēliem, bet gan tikai un vienīgi dēļ radu kredītkartēm.

jūtos atvieglota.
beidzot nekādas dāvanu stiepšanas iekšā kontrabandas ceļā un nekādi "kārlīt, ej līdz māsai uz istabu", kamēr mamma u.c. stīvē dāvanu maisu ārā pa durvīm, un nekādu "man šķiet, ka klauvēja, kārlīt, ej paskaties aiz durvīm" un tādā garā.
(es vienmēr iztēlojos, kā būtu, ja pa to īso laiku, kamēr dāvanas nepieskatītas mētājas ārā gaitenī, kāds tās pievāktu. tie gan būtu jautri ziemassvētki.)


lūk. un tagad pa ceļam paķeršu omu un braukšu pie mammas, patēva un mazā ticību zaudējušā, toties fakta 'man pienākas pa dāvanai no katra rada' apjautušā brāļa.