šorīt tik priecīga devos uz kārtējo īslaicīgo darbu, ka prieks pašai.
varbūt tas saistīts ar to, ka ceļa sākumā rāmi tupēju pieturā sildoties saulītē, kamēr garām gāja 15ie, viens par otru pārbāztāks, līdz sagaidīju savu pustukšo princi.
pa ceļam sajūsminājos par 2iem sarkaniem traktoriem, tīriem, jauniem un vienādiem, kuri viens aiz otra glīši rullējās starp parastajām garlaicīgajām vieglajām mašīnām.
beigās nord/lb man iedeva narcisi, par ko sajūsminājos vēl vairāk, kā tāda jauna sunīte.


nu labi, tagad sēžu aukstā un tumšā pagrabā, bet apsveru iespēju iztenterēt laukā saulītē, uzpīpēt un mazuliet paspriņģot.