atkal pārbīstos gandrīz līdz sirdstriekas robežai no personīgās dzīvesbiedres.
tu cilvēks ieej blakusistabā pilnā pārliecībā, ka zannii ir virtuvē, noliec gludekli, pagriezies, lai ietu prom, un - spogulī ieraugi, ka tev aiz muguras KĀDS IR.
āāā!

parasti es mierīgi tupu savā istabā un tad ar acs kaktiņu ieraugu, ka manā istabā KĀDS IR IENĀCIS. viņa ielavās kā laškrāsas rēgs& tad brīnās, ka es pārbīstos

vēl gadās varianti, ka viņa uzsāk pārvietošanos, kad esmu pilnā pārliecībā, ka dzīvoklī esmu viena



tik kāpēc zannii no manis nekad nepārbīstas?..