urn:lj:klab.lv:atom1:ahuuns unknown unknown ahuuns@inbox.lv ahuuns 2006-08-30T13:01:52Z 2006-08-30T13:01:52Z urn:lj:klab.lv:atom1:ahuuns:594 2006-08-30T16:01:00 2006-08-30T16:01:00 2006-08-30T13:01:52Z 2006-08-30T13:01:52Z Vecais dīķis, ledus pāri, sniegavīru silueti<br />tā ir viņa, skat, cik eleganti taisa pirueti<br />ar tādu lētu tirgus preci grib un lec, un ieliek visiem<br />gan tiem pašiem ciema bērniem, gan aizjūras hokejistiem<br />nav ko pisties, es nu mēģinu<br />cik nu man te ir to spēciņu<br />aprēķinu līdzsvaru, atgādinu kuslu tītaru<br />pāris soļi nedroši, skatītāji smejoši blakus<br />atkal viņa aizslido garām, vējam plivinot matus<br />cenšos neatpalikt, slidinos uz priekšu tā lēnām<br />gar acīm lidinoties sniegpārslām un sniegavīru ēnām<br />vēroju gludo ledu un skatītāju rindās pāris jefiņus<br />kamēr noslidoju vienu apli, viņa tikmēr pieveic septiņus<br />ar rotaļīgu smīnu sejā, es smaidu pretī samulsis<br />paliek karsti, svīst paduses, un kamēr vēl nav satumsis<br />uzstādu sev mērķi, kā karā, viņai kaut vai pieskarties<br />pateikt komplimentu, noskūpstīt, vai arī, nedod dies<br />ko vairāk... viņai iesprūst kāja ledū, kur nebija tik biezs<br />sadursme ir neizbēgama. KUR TU SLIDO?! UZMANIES!!<br />ar asinīm piešķīst sniegs un kokos zirnekļu tīkli<br />viņa zemē guļ ar manu slidu pārrāvusi rīkli urn:lj:klab.lv:atom1:ahuuns:322 2006-08-28T19:50:00 2006-08-28T19:50:00 2006-08-28T16:52:55Z 2006-08-28T16:52:55Z <a name="cutid1"></a> Dzīvojamo māju iekšpagalmā pāris dižkoki met ēnas <br />starp iedomātiem tīģeriem un palmām rotaļājas kāds bērns <br /> viņam nav datora vai telvizora, vecāki alkoholiķi <br /> pie tam hroniski nav citas izvēles <br /> labāk uzturēties ārpus mājām, ķeroties pie iztēles <br /> deviņdesmit viens pēlis, zem kura zirni nejūt <br />divi vecāki, kam nerūp, viņi vēlas, kaut viņš nebūtu <br />pats bērns to nenojauš, jā, viņš pat nemaz nezin <br /> ka nav bijis gaidīts šeit, būdams sekas cauram prezim <br /> dzīvot divās istabās, mūžīgi cigarešu dūmos <br /> vienīgā cerība uz brīnumu un laimi - ceriņkrūmos <br /> skat, skat, tik jāsameklē zieds ar piecām lapām <br /> pārmeklēto krūmu žuburi lien cauri pirkstu starpām <br /> kad atrasts meklētais, berns vairs nav tik bēdīgs <br /> ceļš uz brīnumu ir vaļā, nu tik ņems un ēdīs <br /> vēlēšanās nedzirdami izgaist lūpās, to nedrīkst izteikt skaļi <br /> nav jau nekāds traļi-vaļi, viņš negrib dzīvot zaļi <br /> vecāki nemainīsies, tie tik rīkos savus dzerstiņus <br /> un viņš varēs ēst saujām tos nolādētos ceriņus <br /> vēlēšanās iespiežas visdziļakajās zemapziņas dzīlēs <br /> varbūt nākamajā dzīvē man būs vecāki, kas mani mīlēs <br /> bērns ziedu ieliek mutē un norij nesakošļājis <br /> ķer pie kakla, iekliedzas un nokrīt no kājām <br /> pēdējais zieds no krūma zemē lēnām biris <br />vēlēšanās piepildījās, nu bērns ir miris