| sarkans sniegs |
Aug. 30th, 2006|04:01 pm |
Vecais dīķis, ledus pāri, sniegavīru silueti
tā ir viņa, skat, cik eleganti taisa pirueti
ar tādu lētu tirgus preci grib un lec, un ieliek visiem
gan tiem pašiem ciema bērniem, gan aizjūras hokejistiem
nav ko pisties, es nu mēģinu
cik nu man te ir to spēciņu
aprēķinu līdzsvaru, atgādinu kuslu tītaru
pāris soļi nedroši, skatītāji smejoši blakus
atkal viņa aizslido garām, vējam plivinot matus
cenšos neatpalikt, slidinos uz priekšu tā lēnām
gar acīm lidinoties sniegpārslām un sniegavīru ēnām
vēroju gludo ledu un skatītāju rindās pāris jefiņus
kamēr noslidoju vienu apli, viņa tikmēr pieveic septiņus
ar rotaļīgu smīnu sejā, es smaidu pretī samulsis
paliek karsti, svīst paduses, un kamēr vēl nav satumsis
uzstādu sev mērķi, kā karā, viņai kaut vai pieskarties
pateikt komplimentu, noskūpstīt, vai arī, nedod dies
ko vairāk... viņai iesprūst kāja ledū, kur nebija tik biezs
sadursme ir neizbēgama. KUR TU SLIDO?! UZMANIES!!
ar asinīm piešķīst sniegs un kokos zirnekļu tīkli
viņa zemē guļ ar manu slidu pārrāvusi rīkli |
|