| Ceriņu cerība |
Aug. 28th, 2006|07:50 pm |
Dzīvojamo māju iekšpagalmā pāris dižkoki met ēnas
starp iedomātiem tīģeriem un palmām rotaļājas kāds bērns
viņam nav datora vai telvizora, vecāki alkoholiķi
pie tam hroniski nav citas izvēles
labāk uzturēties ārpus mājām, ķeroties pie iztēles
deviņdesmit viens pēlis, zem kura zirni nejūt
divi vecāki, kam nerūp, viņi vēlas, kaut viņš nebūtu
pats bērns to nenojauš, jā, viņš pat nemaz nezin
ka nav bijis gaidīts šeit, būdams sekas cauram prezim
dzīvot divās istabās, mūžīgi cigarešu dūmos
vienīgā cerība uz brīnumu un laimi - ceriņkrūmos
skat, skat, tik jāsameklē zieds ar piecām lapām
pārmeklēto krūmu žuburi lien cauri pirkstu starpām
kad atrasts meklētais, berns vairs nav tik bēdīgs
ceļš uz brīnumu ir vaļā, nu tik ņems un ēdīs
vēlēšanās nedzirdami izgaist lūpās, to nedrīkst izteikt skaļi
nav jau nekāds traļi-vaļi, viņš negrib dzīvot zaļi
vecāki nemainīsies, tie tik rīkos savus dzerstiņus
un viņš varēs ēst saujām tos nolādētos ceriņus
vēlēšanās iespiežas visdziļakajās zemapziņas dzīlēs
varbūt nākamajā dzīvē man būs vecāki, kas mani mīlēs
bērns ziedu ieliek mutē un norij nesakošļājis
ķer pie kakla, iekliedzas un nokrīt no kājām
pēdējais zieds no krūma zemē lēnām biris
vēlēšanās piepildījās, nu bērns ir miris |
|