Tik kruti. Visu dienu nobumbulējos tiktāl, ka nokavēju visus autobusus uz otrām mājām. Nespēju savākt sevi. Galva sāpēja, saule likās stulba. Vakarā atskārtu, ka tak ļoti gribu tikt uz kaimiņpilsētu, tur baigie pasākumi šovakar. Joka pēc uzrakstīju Artūram, lai aizved mani. Juhūū!! Vedīs arī :)
Kur gan mūsu kontakti bija pazuduši visu šo divu gadu laikā? Vajadzēja tikai vakar viņiem nejauši noķert mani nākam no autobusa. Griķi, braucam dzert! Un aizbraucām arī. Artūrs ir jautrs:
-Es tev izlaidumā pasniedzu puķes?
-NĒ!
(Tad viņš demonstratīvi paceļ balsi un sāk bļaut)
-Jo tu mani neuzaicināji, tu uzaicināji to pidaru Edgaru uz izlaidumu!

Trijos naktī mēs nopirkām šampanieti un braucām uz jūru. Jūra skaļi šalca, bija sācis aust rīts.
Principā es neesmu vispār gulējusi. Mājās ierados sešos no rīta.
Es redzēju, kā uzaust rīts. Redzēju, kā pamostas saule.
Edgaram patiku ar visiem neķemmētajiem matiem. Kā es viņus šodien izķemmēšu - nav ne jausmas.
Šovakar kulminācija foršajai nedēļai. Vakar bija kāpinājums, savukārt rīt vajadzētu būt mātišķam mieram.
Atgriešanās lielpilsētā, kura tagad šķitīs tukšāka ar visu savu bezgalīgo piedāvājumu klāstu.
Vakardienas nakts bija forša. Dievinu ātrumu, skaļu mūziku un izliet šampanieti sev uz krūtīm.

[0:30:01] ... saka: ak, jā, un vēl es gaidu jaunu ierakstu klabaa, jo no tā es uzzinu kā tev iet un ko tu dari....un veel, tas man liek justies kaa daljai no tavas dziives

Es skaitu līdz trīs. Viens, divi, trīs, tu esi brīva. Un es esmu brīvs.

Pēdējo reizi vilkos mājās pa Stacijas ielu tik sašļukusi un nožēlojama.
īīīhhīīī,
Šonakt gribas sēdēt koku zaros un dzert dlaigtiņus.