tikko pārnācu mājās no ezera. hā hā, tiiik smieklīgi - peldējāmies, pa laipu garām gāja ģimene. mazais puisītis sauc - gulbīši! gulbīši! tēvs atbild - nē, tie nav gulbīši, tur cilvēki peldas.
āākdievs, es tā turējos, lai nesāktu skaļi smieties. es - gulbītis ;D

kad līs lietus, spers zibeņi, es iziešu ārā, izbradāšu visas peļķes, izmirkšu līdz pat apenēm un škrobīšos, kāpēc nespīd saule, lai parādītu tai vidējo pirkstu un skaļi nobļautos - HĀ!

es esmu beigta. tieši šodien. tieši tagad.

maniem "portugāļiem" iznācis jauns albums. netieku vaļā no "All My People" tāpat, kā savulaik netiku vaļā no "People Say".
viņi kļūst par manu mīļāko grupu. esmu sajūsmā.

hā hā, tikko atcerējos nakti, kad draudzenei teicu, ka dzīvē vajag vairāk riska, vajag just to asumu, ka es dzīvoju.
tajā pašā naktī man stiprais vairs nelikās tik stiprs (pēc neskaitāmām izdzertām glāzēm mēs jau pat šņabi triecam iekšā kā sulu).
jā. un nākamajā dienā nogulēju lekcijas, cik jauki.