Man ļoti nepatīk mana rakstura iezīme bēgt no problēmām, tādējādi cerot, ka tās atrisināsies pašas no sevis. Pagaidām jūtos labi. Izliekos pati sev, ka viss ir kārtībā.
Naktī nevarēju aizmigt. Grozījos no viena sāna uz otra, redzēju debesis tumši zilas, krēslainas, līdz beidzot arī saulainas. Un tad man bija karsti. Kā man patīk rīta saulīte istabas logā, aizkaros, uz sienas, gultā, uz sejas.
Vakar piezvanīja draudzene no Maiami. Lai gan es pusi nesapratu, ko viņa man stāstīja, jo balss bija sliktā kvalitātē, tad tomēr man bija prieks viņu dzirdēt. Esot jau iedzīvojusies, pārsteigta, ka iekš Maiami latviešu vairāk nekā pašu amerikāņu (cik pasaule maza!) - viņas darbā strādā trīs krievi, astoņi latvieši un laikam divi amerikāņi. Šogad mājās vēl nebraukšot, bet es klusībā loloju cerības satikt viņu.. Sāka kaut ko runāt par izglītību, teica, ka tas ir tik forši, ka es mācoties, ka mācīties vispār esot forši un piekodināja, lai es noteikti izturot nākamos trīs gadus. Viņa izklausījās tik priecīga, tik pozitīva, tik apmierināta. Man tik ļoti liels prieciņš par viņu, kaut arī ļoti gaidu mājās. Likās, ka būs viegli izturēt tos divus gadus, jo tomēr apkārt daudz citu labu draugu, bet tomēr nē.. Ir cilvēki, kurus nevar aizstāt neviens. Man, protams, ir labi un jautri kopā ar citiem, taču gribas arī viņas sabiedrību. Un kā vēl gribas. Ieraugot viņu web kamerā vien jau gribas apskaut savu portatīvo vai ar roku aizskart neaizskaramo. Njaa..
Šorīt gājām uz skolu:
-Es gribētu dzīvokli un lauku mājas.
-Tā visticamāk arī būs.
-Dzīvokli es varu ar saviem spēkiem nopelnīt, bet, lai dabūtu lauku mājas, man laikam tomēr vajadzēs vīru, jo ar saviem spēkiem to diez vai sasniegšu. Bet tad es nonāku pretrunās ar sevi, jo negribu vīru un bērnus. (Smejas) Bet, lai man būtu lauku mājas, nāksies upurēties un precēties, kā arī dzemdēt bērnus.
-Cik laba nākotne! (Smejas)