nekāds plezīra atstāsts te nebūs - tas nomāks šī ieraksta skuju smaržu. nekas netiks izlikts publiskai apskatei, jo pokerī zaudēju un dabūju 30 sitienus pa nagiem ar pusi no kāršu kavas. tā gadās, bet tas ir sīkums, salīdzinot ar apetaizerīti, kas mūs sagaidīja uz rix-liepājas šosejas. blonda sieviete vālēja no darba uz mājām, varbūt pie radiem, varbūt... un blaukts... puns purnā ar vēlvienu, kas vālēja pa savām darīšanām. divas ātrās palīdzības, divas policijas, divi ugunsdzēsēji ar konservu attaisāmajiem. vismaz trīs cilvēki bija aptinušies ap mašīnas paneļiem, stūrēm, viņi gaidīja, lai taptu izzāģēti no metāla čupas. emociju sejās nebija... tās vairākkārtīgi parādīsies to sejās, kuri saņems telefona zvanu: "jūsu sieva, māte, kaimiņiene, whatever šodien tika nogādāta morgā, kārtojiet formalitātes." divu metru attālumā no mums mašīnā sēdēja sieviete, kuras vietā dzīvi cilvēki justos neērti mazās vietas dēļ. neviens no mums to neizrādīja, bet iekšā mēs jutāmies neomulīgi, nevis dēļ svešu cilvēku nāves, bet dēļ cilvēka ķermeņa, kuram parāk daudz savainoti dzīvībai svarīgie orgāni. daudz sūdi apkārt notiek. parasti ar cilvēkiem, kuri mūsuprāt to nav pelnījuši. vēl kāds stāsts šajā sakarā. viena mana draudzene stāstīja par vienu savu draudzeni, kura veiksmīgi uzkāpusi pa karjeras kāpnēm, pēc dažiem mēnešiem notiekošajām kāzām pielaikojusi kāzu kleitu, ar savu balto kadiljaku iemaldījās bruklinā. bariņš afroamerikāņu apturēja viņas mašīnu, aplaupīja, izvaroja un nošāva... viņas iecerētais vīrs sāka elpot kokaīnu. šādi notikumi apkārt ļauj tev būt egoistiskākam, saprast to, ka esi vesels un turpināt raust naudu, ieguldot to kaļķa raktuvēs, zeltā, drēbēs, akcijās, nekustamajos īpašumos, alkoholā, pakešu logos, sifilisa ārstēšanā, automašīnās un zemu lecošās blusās. neaizmirsti uzrakstīt testamentu, air baltic kompānijas lidmašīnas arī krīt
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |