tapīram bija grūta dzīve, vienmēr gadījās atrauties, nevis no ķēdes, bet pa stulbo purnu. enerģijas dzērieni viņam nepalīdzēja, jo viņš bija parasts tapīrs un viņam tos vienkārši neviens nedeva. tālumā zvanīja zvans... neviens nelaida iekšā veco labo vectētiņu, jo viņš smirdēja pēc urīna. tie, kas nevar kārtīgi pačurāt smird pēc urīna, jo urīns viņiem izdalās caur sviedru dziedzeriem. man to mācīja vidusskolā anatomijas stundās, vectētiņam arī, tāpēc viņš zināja, ka smird, jo nevar pačurāt, un vecotēvs atstājās no zvanīšanas. mājās bija tikai tapīrs, ne tas parastais, kas atrāvās pa purnu, bet cits. neviens nebija redzējis, ka tapīri mācētu atvērt durvis, arī šis nemācēja. klintīs bija auksts, jo tieši šajā laikā tur pūta ziemeļu vējš... vectētiņš izdomāja nekāpt klintīs, jo viņam bija dažas pelēkās šūnas, kas mācēja ziņot, ka klintīs ir auksts. parastais tapīrs atkal atrāvās pa purnu. vectētiņš niknumā par to, ka smird un klintīs ir vējš vienkārši tapīram sadeva pa štekeri. tas ir labi izgāzt uz citiem dusmas, lai nav tās jāizgāž uz sevi vai sev tuvajiem. vecajam vīram neviena tuva nebija, tāpēc arī tapīrs dabūja pa štekeri. sevi sist smirdīgajam vīram nepietika drosmes. parastais tapīrs bija atriebīgs, pat ļoti atriebīgs, ne tikai tāpēc, ka viņš bija pēc horoskopa skorpions, bet arī tāpēc, ka viņam bija apnicis, ka viņu sit. visiem patika tas, ka tapīram bija slikta atmiņa un tādējādi tapīrs tikai teorētiski bija atriebīgs. tas patika arī tapīram, kas sēdēja aiz aizslēgtajām durvīm. bet tapīru aiz durvīm neviens neņēma vērā, viņam nebija pat balsstiesību, ne jau tāpēc, ka viņš bija sieviete, bet tāpēc, ka tapīri nebalso ne par eiropas savienību, ne arī kā savādāk. viss nebija tik slikti kā pirmajā mirklī šķiet. viss bija labi. jo katrs, kas sasniedzis 25 gadu vecumu bija izaudzējis dēlu, nositis čūsku un iestādījis koku. stāstā bija divi tapīri tāpēc nomira tas, kas bija ieslēgts mājās. aiz žēluma pret otru tapīru, ka viņš nespēj atcerēties, kam un par ko jāatriebjas. stulbi nomirt cita vietā, tāpat neviens nenovērtēs to ilgāk par divām stundām. izņēmums bija brūss villiss armagedonā. bet viņš ir nesvarīgs, jo ir armagedonā. tapīru neapraka, pie viņa nevarēja tikt klāt, jo durvis bija aizslēgtas. priviliģētas tikai bija mazas mušas, kas tapīrā spēja iedēt mazus kāpurus. mājas dzīvnieka koks nokalta. vectētiņš saprata, ka nevajag kāpt kalnos, jo tur ir auksts dēļ ziemeļu vēja, bet viņš nesaprata, ka nevajag nocirst kokam saknes un no tām uztaisīt sev pasēdēšanas vietu. nevienam nepatika viņa pasēdēšanas beņķītis, jo tas pamazām piesūcās ar urīna smaku. vecais vīrs sajutās nenovērtēts un piekāva tapīru. neviens nesaprata kāpēc viņi bija izpelnījušies, lai dažas dzīves epizodes tiktu publiskotas, arī es nesapratu un lielākā daļa nesapratīs. tas bija salīdzinoši svarīgi un tā arī palika neviena nepamanīts. vāvere nemācēja runāt viņa mācēja lasīt grāmatas skatoties uz tām no augšpuses, jo bērnībā viņa bija sēdējusi pretim mammai un lasījusi grāmatu no nepareizās puses. bērnībā daudz ko var iemācīties, arī lasīt grāmatu no augšpuses, bet labāk mācīties nospriegot velosipēda ķēdi. vectētiņam bija otrā pasaules kara ordenis par biedra izglābšanu no gūsta. vectētiņš nebija bijis karā, viņš ordeni bija izgrebis no koka, arī tas smirdēja pēc urīna. vāvere sadzērās ūdeni un saēdās riekstus galarezultātā radās caureja. dažreiz es esmu vāvere – sēžu kokā un diršu visiem virsū. tā ir salīdzinoši drošāk. tapīrs gribēja spīdzināt veco vīru ar karstu gludekli. tas bija pārdrošs solis, jo brūss villiss no armagedona visu vēroja. tā ir nelāga sajūta, ka tevi kāds vēro, ja tikai tu neesi ekshibicionists. tapīrs nebija. Ja viņam nebūtu atsistas smadzenes vairāk kā muhamedam ali, viņš zinātu, ka ir jārīkojas, lai kaut ko sasniegtu. loģiski spriežot, loģikas te nav. loģiski spriežot – tu nevari būt bagāts, ja tev nav smadzenes, uzņēmības un drosmes. ar veiksmi te nav nekāda sakara, neviens biznesa plānā nav rakstījis, ka atdos bankai kredītu, jo viņš paļaujas uz veiksmi. tādus tapīrus bankas necieš. tu nevari paņemt kredītu un braukāt pa valsti pērkot momentloterijas. stāsts ir bez mugurkaula, jo stāstiem nav mugurkaulu. mugurkauli ir jāsargā. priekškars krīt. izrādi neskatījās vectētiņš un tapīrs. vectētiņš sita tapīru par to, ka večuks netika ielaists teātrī, jo smirdēja pēc urīna. vāvere nevarēja saprast vai inflācija ir naudas vērtības pazemināšanās, vai paaugstināšanās. to viņa nevarēja apskatīties, jo inflāciju nevar redzēt tāpat kā vectētiņš nevar redzēt savas ausis bez spoguļa. tapīrs bija ne tikai stulbs, bet arī gļēvs. viņš nekad neatzina savu vainu. par to tika sists ar sētas mietu viņam pa galvu. tapīrs vienmēr vainoja citus, citi viņu sita, pat kādreiz dzīvais mājas tapīrs viņu necieta. tas ir ļoti labi, ka nekad neesi vainīgs, nekad nav jāmeklē sētas miets. atliek tikai sadoties rokās un viens no via baltica pēkšņi ietrieks tev to sejā. tapīrs uzskatīja, ka tas, ka viņš vienmēr atraujas ir apburtais loks. tas tā nebija, viņš vienkārši saņēma algu par padarīto. reizēm arī prēmiju. bet galvenais, ka tika vainots apburtais loks. es apburtā loka vietā arī būtu metis ar ķieģeli. vāvere apgalvoja, ka selīna diona izskatās pēc vējasuņa, neviens neticēja, jo nebija redzējuši selīnu dionu. nav jādraud ar pašnāvību, lai kolēģis aizdotu piecus latus, tā teica ...lv/users/waits, kad viņš vēl bija mareks. viņš arī tagad ir mareks, tādi mareki nepazūd. vectēvam nebija morāles principu, bez morāles principiem ir viegli dzīvot, viegli nomirt, grūti samierināties, ka esi dzīvojis bez morāles principiem. bet tas tikai īsu mirkli pirms nāves. mājas tapīrs nebija ēdis askofēnu-p viņš nomira no vientulības. viņš dzīvoja labi, viņš dzīvoja mājā, viņš ēda ķīseli un nomira no vientulības. viņā iemetās tārpi vai arī tārpus iemetināja mazas mušiņas. metināt vajag maz – parasti apdeg acis, tad sāp. krieviski žņaudzējčūska ir udav, latviski – žņaudzējčūska. nevelc paralēles, te nav ar ko vilkt. var vilkt tikai ar mietu tapīram pa seju. rakstos par tapīriem parasti nelieto lj cut, neviens tapīrs nebija redzējis, ka rakstos par tapīriem kāds lietotu lj cut. viņš nebija lasījis visus rakstus par tapīriem, bet vienalga palika pie sava. pūce mīlēja vāveri, mīlestība ir akla, pūce arī... vismaz dienā. neviens nav ideāls... arī pūces nē, arī nobody nav ideāls. „nedzeriet ūdeni, ja ēdat riekstus” bija rakstīts uz pūces dobuma. ♂+♀=♠ mīlestība tiešām bija akla, bet patiesa – uzraksts bija bez kļūdām. pūce sita tapīru pa ausīm, tapīrs ar laiku kļuva kurls. šis stāsts nav par laiku un tapīru, laiks nav kurls, laiks ir relatīvs. viss relatīvais nav laiks. pūce nejutās kompensējusi savu aklumu. pūce nebija tizla, pūce nebija ar dauna sindromu, pūce nebija gudra, pūce bija akla. neviens nevarēja pierādīt pūces aklumu, varēja pierādīt tikai pūces mīlestības aklumu. pūce uzšāva tapīram pa ausīm. dzīvnieks bez morāles principiem? nē - vectētiņš bez morāles principiem, pūce ir putns. kaut kas smirdēja. smirdēja mājas tapīrs. vienmēr kādam bija jāsmird, ja viņam klājās labi. vectētiņam neklājās labi, bet viņš smirdēja. mājas tapīram arī nebija labi – viņa bija tārpu sagrauzta. gara tapīriem nav. vismaz es neesmu redzējis tapīra garu. stāsts nav par mani un tevi stāsts ir par teātri un neko. nekas nav perfekts, arī nobody nav perfekts, bet atkārtošana ir zināšanu māte, pūcei tā bija, jo viņa ir akla. tapīrs nodomāja, ka te nav loģikas un atrāvās pa purnu. visiem kopīgs bija tas, ka viņi sita tapīru, tikai tapīrs viens bija citāds un tāpēc regulāri redzēja strauji tuvojamies mietu. man uz galda stāv divas grupas zverji koncerta biļetes, es domāju vai iet, vai iet. vajag vēl vismaz vienu biļeti, lai būtu trīs biļetes, jo 2+1=3, tā man mācīja skolā. to zināja arī vectētiņš, bet viņš nemācījās manā skolā, to māca visās skolās. skola nav disnejlenda. vāveres ir disnejlendā. visādas. beigu beigās sanāca tā, ka nomira tapīrs mājās, otrs tapīrs palika dzīvs, bet sists, vectētiņš izdzīvoja un pūce ar vāveri arī. pūcēm ir vāveres? pūcēm ir vāveres! pūcēm ir vāveres. dažām. es stāvu klints malā, ēdu riekstus, uzdzeru ūdeni un matus man plivina ziemeļu vējš...
mans noskaņojums mainās līdz ar sekunžu rādītāju (kur es to esmu dzirdējis?). tu vari stulbi pasmaidot izprovocēt mani uz sitienu ar radiatoru pa ribām, ar stulbu, no neatkarīgās rīta avīzes salocītu kuģīti, tu mani vari pavest līdz daugavai. mainīgs noskaņojums man ir tad, kad es saprotu, ka es neesmu vilciens, kas brauc no zemitānu stacijas līdz valmierai pa sliedēm, es esmu kitewinger, kam nav rakstītas robežas un pārvietošanās veids. tas ir bīstami priekš manis un priekš tava kokerspaniela. šis posts ir tapis laikā, kad pārmijieks pārslēdz sliedes... vismaz tad. šis posts ir tapis laikā, kad manī atrodas gin + tonic x nez-cik-tur. es stulbi smaidu, un riskēju atrauties pa ribām ar radiatoru. piektdiena un citas dienas :)))
p.s. web dienasgrāmatas ieraksts nav par tevi, tas ir par mani!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |