urn:lj:klab.lv:atom1:agoraagoraagoraagoratrakzin@gmail.comagora2006-02-09T18:22:38Z2006-02-09T18:22:38Zurn:lj:klab.lv:atom1:agora:97812006-02-09T20:21:002006-02-09T20:21:002006-02-09T18:22:38Z2006-02-09T18:22:38Z<a href="http://www.publishe.ru/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=1147">Intesants raksts</a>, krieviski.<br />Man novērtējums bija 4 zvaigznītes, ja būtu iespējams, liktu 4un1/2 - šur tur varētu piekasīties.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:96102006-01-26T14:33:002006-01-26T14:33:002006-01-26T12:38:10Z2006-01-26T12:38:10Z<i><a href="http://www.inopressa.ru/bild/2006/01/26/14:45:29/germania">Kodolvalsts Vācija</a>? Bijušais Vācijas aizsardzības ministrs Ruperts Šolcs: pienācis laiks atcelt tabu jautājumam par kodolieroču iegādi. Pēc 2.Pasaules kara Vācija atteicās no kodolieročiem, lai pierādītu savu miermīlīgumu un to, ka tā negatavojas apdraudēt kaimiņus. Vācijas drošību pret kodoluzbrukumu nodrošināja NATO - būtībā ASV - "kodolvairogs". Taču modernā terorisma - kad kodolieroči var nonākt teroriskas valsts, piemēram, Irānas, rokās - laikā šis vairogs varbūt vairs nav efektīvs, un Vācijai pienācis laiks iegūt pašai savus kodolieročus, lai potenciālos ienaidniekus iebiedētu ar nenovēršanu atbildes triecienu.</i><br /><br />Nu, nu. Nespēju iedomāties, kā Vācija apgriezīs sociālos izdevumus, lai iegādātos kodolieročus. Nespēju iedomāties Krieviju, Franciju un Britāniju mierīgi noskatāmies, kā Vācija to dara. Varbūt labāk tomēr būtu cīnīties par lielāku NATO integrāciju, nevis uzturēt n+1 atsevišķu, mazu kodolarsenāliņu, tādejādi tikai palielinot šo ieroču, to daļu vai tehnoloģiju noplūdes / nolaupīšanas iespēju?urn:lj:klab.lv:atom1:agora:94492006-01-26T10:04:002006-01-26T10:04:002006-01-26T08:04:10Z2006-01-26T08:04:10ZLaba doma, kas īpašu aktualitāti iegūst neilgi pirms vēlēšanām: <i>В каждом обществе есть небольшая часть, имя которому - быдло, и эта<br />часть всегда стремится выступать от имени всего общества.</i>urn:lj:klab.lv:atom1:agora:89802006-01-08T21:04:002006-01-08T21:04:002006-01-08T19:12:41Z2006-01-08T19:12:41ZLTV <i>Panorāma</i>, runājot par Krievijas-Ukrainas "gāzes ķīviņu", minēja, ka Rietumeiropa esot tā stingri Krievijai norādījusi, ka tai neizdosies izmantot gāzes "trubu" politiskās interesēs. Diez, kāds tad tas norādījums bija, jo, cik es dzirdēju, vismaz ES norobežojās no iejaukšanās, cik iespējams?urn:lj:klab.lv:atom1:agora:87622006-01-05T15:41:002006-01-05T15:41:002006-01-05T14:21:44Z2006-01-05T14:21:44Z<a href="http://www.apollo.lv/portal/news/82/articles/64994"><i>"Jaunietis, kuru nedēļas sākumā Rīgā, Ilūkstes ielā, nāvējoši ievainoja policijas darbinieks, cenšoties izšķirt kautiņu, bija uzbrukuma upuris, nevis uzbrucējs"</i></a><br /><br />Mjāā... Tad jau labāk būtu uzreiz sācis šaut pa uzbrucējiem, nevis meties izšķirt kaušļus..urn:lj:klab.lv:atom1:agora:85822006-01-04T20:58:002006-01-04T20:58:002006-01-04T19:20:34Z2006-01-04T19:20:34ZPar tiem procesiem - šodien parunāju ar vienu gandrīz-juristu, un izrādās, ka kriminālprocess būtībā ir tas, kas agrāk bija pārbaudes lieta. Lielākā atšķirība starp kriminālprocesu un pārbaudes lietu ir tāda, ka krimināprocesa izmeklēšanas (ja to tā var saukt, nezinu) laikā <i>struktūrām</i> ir tiesības izmantot metodes un veikt pasākumus, kuri pārbaudes lietās nebija pieejami.<br /><br />Šajā kontekstā man kaut kā liekas, ka, piemēram, troksnis ar Repšes kriminālprocesu bija tā kā nedaudz pārspīlēts..urn:lj:klab.lv:atom1:agora:83892006-01-03T18:38:002006-01-03T18:38:002006-01-03T16:38:47Z2006-01-03T16:38:47ZPirms kāda laika pats sajaucu krimināllietu ar nesen, līdz ar jauno Kriminālprocesa likumu, ieviesto terminu <i>kriminālprocess</i>. Tā kā līdzīga lieta notikās manā iepriekšējā pukstā, nolēmu painteresēties nedaudz sīkāk. Šo to arī izdevās sagrābstīt, un no tā izriet, ka pēc jaunā likuma kriminālprocess tiek uzsākts katrreiz, kad ir aizdomas, ka noticis kas krimināli sodāms. Tā varētu būt tā pati vecā LPSR KPK krimināllieta, tikai ierosināma vienmēr, kad ir aizdomas par krimināliem pārkāpumiem, nevis tikai tad, kad notiks kas nopietns, cietušais izrāda īpašu uzstājību vai arī policija zina vainīgo, kā tas nereti bija līdz šim ;) Nebrīnīšos, ka terminu maiņa ir notikusi zināmā mērā tieši ar mērķi piespiet policiju atteikties no šīs minētās prakses ;) Nu ko, vismaz noziedzības statistika paliks objektīvāka..<br />Savukārt krimināllieta turpmāk ir nevis process, bet gan pati lieta fiziski - papīru un pierādījumu blāķis.<br />Man tā īsti nav skaidrs, kas ir kriminālvajāšana, bet, ja pareizi saprotu, tā sauc procesu, ko veic pret aizdomās turamo pēc tam, kad tas kļūst par apsūdzēto - respektīvi, kad viņam tiek uzrādīta apsūdzība. <br /><br />Vispār, kaklu var nolauzt, varbūt kāds te ir jurists un spēj komentēt.<br /><br /><a name="cutid1"></a><small><br />Tā šis tas atradās <a href="http://www.dzirkstele.lv/print.php?rub=10&amp;id=361">šeit</a>. Piemēram:<br />"Taču tagad jebkurā šaubīgā gadījumā obligāti ir jāuzsāk kriminālprocess. Tas palielina darba apjomu, jo rakstisku paskaidrojumu vietā jānotiek liecinieku pratināšanai."<br />Ieviests jauns termins - "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess".<br />"Atšķirība ir tā, ka agrāk krimināllietā obligāti bija jānosaka drošības līdzeklis aizdomās turētajam. Tagad personai, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, drošības līdzeklis nav obligāts."<br />Agrāk vietas apskati policija varēja veikt, neierosinot krimināllietu, bet tagad obligāti ir uzsākams kriminālprocess. "Notikuma vietas apskate ir kriminālprocesuāla darbība."<br />Kriminālprocesu var ierosināt gan par faktu, gan pret personu, ja ir zināms, ka šī persona ir pastrādājusi kriminālnoziedzīgu nodarījumu.<br /><br />Pats <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=107820">Kriminālprocesa likums</a>:<br />27.pants<br />2) Procesa virzītāji ir:<br />1) izmeklēšanā — izmeklētājs;<br />2) kriminālvajāšanā — prokurors;<br />3) sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;<br />4) iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs.<br /><br />29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības<br />(1) Izmeklētājam ir pienākums:<br />1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;<br />2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;<br /><br />39.pants. Prokurora — procesa virzītāja pienākumi un tiesības<br />(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:<br />1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;<br />2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;<br /><br />369.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli<br />(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras no rāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.<br />(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:<br />1) noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona — kā iesniegumu;<br />2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;<br />3) ārstniecības personas vai iestādes — kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;<br />4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;<br />5) jebkura fiziskā vai juridiskā persona — kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;<br />6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — kā iesniegumu.<br />(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.<br /><br />370.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats<br />(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.<br />(2) Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.<br /><br />372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība<br />(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:<br />1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;<br />2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;<br />3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;<br />4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.<br />(4) Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.<br />(5) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi.<br /><br />373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu<br />(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.<br />(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.<br />(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.<br /><br />403.pants. Kriminālvajāšanas uzsākšana<br />(1) Kriminālvajāšanu prokurors — procesa virzītājs var uzsākt:<br />1) ja saņem izmeklētāja ierosinājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanas nepieciešamību;<br />2) pēc savas iniciatīvas, izņemot kriminālprocesu no izmeklētāja lietvedības.<br />(2) Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes.<br />(3) Prokurors, nesaskatot pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības, veic vienu no šādām darbībām:<br />1) krimināllietu atdod atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, rakstveidā norādot par nepieciešamību veikt konkrētas procesuālās darbības;<br />2) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret konkrēto personu un nosūta krimināllietu izmeklēšanas iestādei vainīgās personas noskaidrošanai;<br />3) pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, konstatējot šā likuma 379.pantā norādītos apstākļus.<br /><br />405.pants. Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzība)<br />(1) Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (turpmāk arī — apsūdzība) prokurors norāda:<br />1) pie kriminālatbildības saucamās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, paziņoto dzīvesvietu un darbavietu;<br />2) katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju;<br />3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;<br />4) personas, kuras cietušas noziedzīga nodarījuma rezultātā;<br />5) citas personas, kuras sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību vai dalību tā paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.<br />(2) Ja noziedzīgi nodarījumi izdarīti ideālajā kopībā, šā panta pirmajā daļā minēto norāda kopā par visiem šādā kopībā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.<br />(3) Lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams.</small>urn:lj:klab.lv:atom1:agora:81762006-01-03T16:02:002006-01-03T16:02:002006-01-03T14:11:22Z2006-01-03T14:11:22ZSauciet mani kaut vai par fašistu, taču es uzskatu, ka zemāk aprakstītajā situācijā nošautais ir pats vainīgs. Un policistiem, kā arī jebkuram, kas ir tuvumā un bruņots, šādās situācijās būtu jābūt tiesībām šaut <i>na poražeņije</i>. <br /><br /><a name="cutid1"></a><small><br /><b>Mēģinot novērst konfliktu, policijas darbinieks nāvējoši ievaino cilvēku</b><br /><br />Rīgā, Ilūkstes ielā, vakar, mēģinot novērst konfliktu, kāds policijas darbinieks nāvējoši ievainojis 24 gadus vecu jaunieti. Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā informēja, ka ap pusnakti Ilūkstes ielā izcēlās kautiņš starp vairākiem jauniešiem.<br /><br />Netālu dzīvojošais policijas darbinieks tobrīd pastaigājās ar suni un ieraudzīja kautiņu, kurā vairāki jaunieši nežēlīgi sita zemē nogāztu citu jaunieti.<br /><br />Policists, pamanot notikušo, no sava personīgā ieroča raidīja gaisā brīdinājuma šāvienu un pieprasīja nekavējoties pārtraukt sišanu. Vairāki kautiņā iesaistītie jaunieši pēc brīdinājuma šāviena no notikuma vietas aizbēga, taču daži, ignorējot policijas darbinieka likumīgās prasības, vēl turpināja sist.<br /><br />Jaunieša sišana kļuva aizvien nežēlīgāka, un policijas darbinieks, mēģinot izšķirt kaušļus, izdarīja nejaušu šāvienu, kas trāpīja vienam kautiņā iesaistītajam galvā. Jaunietis no gūtā ievainojuma notikuma vietā nomira.<br /><br />Pēc notikušā divi no kautiņā iesaistītajiem vīriešiem tika aizturēti un, kā noskaidrots, abi jau iepriekš vairākkārt sodīti.<br /><br />Policijas darbinieks notikuma brīdī atradās ārpus darba laika un policijā strādā jau 25 gadus. Dienesta laikā nav disciplināri sodīts. Par labu darbu apbalvots 52 reizes.<br /><br />Par notikušo sākts kriminālprocess pēc krimināllikuma 116.panta par slepkavību, un Valsts policijas (VP) Iekšējā drošības birojā (IDB) sākta dienesta pārbaude.</small>urn:lj:klab.lv:atom1:agora:78532005-12-08T18:43:002005-12-08T18:43:002006-01-03T14:10:13Z2006-01-03T14:10:13Z<a href="http://klab.lv/users/trz/522147.html">http://klab.lv/users/trz/522147.htm<wbr />l</a>urn:lj:klab.lv:atom1:agora:76142005-12-03T21:06:002005-12-03T21:06:002005-12-03T19:23:04Z2005-12-03T19:23:04ZPalasījos portālos ziņas bik un, lūk, rezultāts:<br /><a href="http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=12949007">Bijušais DP šefa vietnieks tiesā aizstāvēt Gardu</a>. Mja, kaut kā bik šmucīgi izskatās. Bet tas varbūt izskaidro, kādēļ Drošības policija brīžiem pret visādiem ekstrēmistiem ir kā bez zobiem.<br /><br /><i>Ventspils Napoleona</i> tribūni lasītājus biedē ar to, ka <a href="http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=86912">Sorosa "tīklveida struktūras" pārņemot arī ASV</a>. Neatkārtojoties par šī jaukā termina "tīklveida struktūras" izcelsmes saistību ar Kremli, tomēr nesaprotu, kādēļ lai Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu baidīties no Sorosa aktivitātēm <i>Štatos</i>? Ja reiz Soross ir tik slikts, un tagad ņemties pa turieni, tad jau mēs tieši varēsim atviegloti uzelpot ;)<br /><br />Un vēl - kas tur īsti tiem <a href="http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=12936963">māksliniekiem ir noticies</a>?urn:lj:klab.lv:atom1:agora:72972005-11-17T11:12:002005-11-17T11:12:002005-11-17T09:24:25Z2005-11-17T09:24:25Z<a href="http://www.tvnet.lv/izklaide/music/news/article.php?id=281924">Skūtgalvji nogalina Sanktpēterburgas rokmūziķi</a>. Gaidīsim, kad mūsējie skinhedi, latvijāņi, gardīnisti, naciķi un pārējie nepieskaitāmie "ķersies pie lietas".. Vismaz tādā virzienā muti palaiž jau krietnu brīdi.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:69202005-11-17T09:41:002005-11-17T09:41:002005-11-17T09:23:56Z2005-11-17T09:23:56ZMani kā latvieti ļoti priecē tas, ka ne tikai pie mums politiķi ir āksti. Šoreiz politiskais ākstīgums ir uzpeldējis Francijā, kur daži ļauži <a href="http://www.tvnet.lv/news/abroad/index.php?id=4901726">paziņojuši</a>, ka nemieros Francijā vainojama poligāmija. Jo "jauniešiem trūkst tēva" un "nav neviena, kas uzraudzītu šos jauniešus no poligāmām ģimenēm, viņiem nav piesaistes, viņi ir nestrukturēti". Un, vēl jo vairāk, "poligāmija noved pie "nespējas sniegt tādu izglītību, kāda nepieciešama organizētā, normatīvā sabiedrībā".<br />Varbūt daļēji tā ir taisnība. Bet nu, paskatīsimies no otras puses - kā ir ar nepilnajām ģimenēm, tur taču arī nav tēva? Vai tādēļ cilvēki no nepilnām ģimenēm, mani ieskaitot, rīko grautiņus? Vai varbūt tie, kas nerīko, ir novirze <i>no normas</i>? Un kā Eiropa izdzīvoja bez grautiņiem pēc 2.Pasaules kara, kad daļa tēvu bija gājuši bojā kara laikā? Tur tak vajadzēja būt vienam dumpim aiz otra?<br />Savukārt, kā ģimenes stāvoklis traucē izglītoties, es patiesi nesaprotu.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:67822005-11-16T21:31:002005-11-16T21:31:002005-11-17T09:23:24Z2005-11-17T09:23:24Z<a href="http://mosties.insecure.lv/"><i>Mosties insecure</i></a> publicējis labu gabaliņu par <a href="http://mosties.insecure.lv/diskurss/576/">vietējo reakciju uz nemieriem Francijā</a>. Tēze par to, ka latviešu uzskati par šiem nemieriem veidojas kā attieksmes pret krieviem projekcija, ir lieliska.<br />Gribas gan piebilst pie raksta beigām, ka musulmaņi ir nosodījuši islama ektrēmismu (piemēram, <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Response_to_the_2005_London_bombings#Muslim_response">šeit</a> ir labs apkopojums) - imho tas ir vērā ņemams fakts šī jautājumā kontekstā. <br /><br />Taču patiesībā to pieminu tādēļ, ka šis raksts atgādināja man, ka gribēju izteikt viedokli par kāda Krišjāņa Kalnciema <a href="http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=12780302">viedokli par šiem notikumiem</a>, kuru <a href="http://mosties.insecure.lv/"><i>Mosties insecure</i></a> trāpīgi raksturojis kā "musulmanisms ir <i>eeevil</i>". Imho šis nezināmā K.K. viedoklis rada jautājumu, kāds īsti ir islams, cik radikāls ir islams kā reliģija. Jautājumu, kurš imho ir neatbildēts ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Un tieši no atbildes uz šo jautājumu visvairāk ir atkarīgs tas, ko darīt tālāk. Jeb, vienkārši runājot, vai Sarkozi rīcība, izsūtot daļu nemiernieku ir pareiza? Vai pasaule virzās uz "civilizāciju sadursmi"?<br />Atbilde uz šo jautājumu ir jāmeklē vispirmām kārtām, jo diemžēl cilvēks ir pieradis īpašības, kuras piemīt kādai grupas daļai, piedēvēt visai grupai. Tas ir iemesls, kādēļ, piemēram, pēc 2.Pasaules kara latviešus Rietumos vērtēja kā ļoti strādīgus, izglītotus un kārtīgus. Un iemesls, kādēļ tagad Rīga kļūst par lokālas nozīmes sekstūrisma citadeli. Un šī iemesla dēļ ne-musulmaņi ir tendēti uzskatīt par teroristiem visus musulmaņus.<br /><br />Diez vai šī atbilde tiks atrasta Latvijā. Jo, neatkarīgi no atbildes un tālākās notikumu attīstības, Latviju tas, visticamāk, skars minimāli. Par "mierinājumu" vietējiem antiislamistiem varu prognozēt, ka latviešus kā nāciju <i>piebeigs</i> nevis turki, kurdi, marokāņi vai mozambikāņi, bet gan mūsu kādreizējo <i>iekš SSSR brālīgu tautu</i> pārstāvji, kurus mēs būsim spiesti importēt kā darbaspēku. Jo tieši viņu ieplūdumam ir vairāk priekšnosacījumu, tajā skaitā jau pastāvoša tautiešu kopiena. <br />Un varbūt tieši tādēļ optimāli būtu importēt darbaspēku, kad tāda nepieciešamība radīsies, nevis no bijušās PSRS, bet gan no Āzijas un Āfrikas, lai pēc laika Latvijā būtu nevis dominējoša slāviskas izcelsmes kopiena un minoritāra latviešu kopiena, bet gan trīs vai pat četras daudz maz līdzvērtīgas kopienas...urn:lj:klab.lv:atom1:agora:65252005-11-16T21:13:002005-11-16T21:13:002005-11-17T09:21:43Z2005-11-17T09:21:43Z<a href="http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/61057">Viennozīmīgi pērle</a>. Pirmkārt, redzama caurmēra Latvijas žurnālistika visā savā spožumā, tajā skaitā vienas puses viedokļa paušana, ziņas un viedokļa jaukšana, utt. Otrkārt, kā ierasts pie tēmām, kas kaut attāli skar homoseksuālismu, komentāri <i>iededzina</i>. <br /><br />Nerunājot par ierasto cīņu starp divām dažādām attieksmēm pret homoseksuālismu, pie šī teksta: <i>mums ir plurāliska sabiedrība (...) Un tajā LELB lēmumu publiski vispār pat apspriest nevajadzētu.</i>, autors Observer, 17:54 16.Nov., я плакалъ. Kā tur Ligačovam savulaik bija: <i>У нас плюрализм, и об этом двух мнений быть не может!</i> ;))<br /><br />Savukārt, par lietas būtību runājot, imho tas, tāpat kā, piemēram, nostāja sieviešu ordinēšanas jaunājumā, apliecina to, ka LELB ir dziļi konservatīva organizācija, kura būtībā Latvijā konkurē ar Romas Katoļu baznīcu. Tas, ka tādejādi tiek pamesti novārtā liberālāka virziena kristieši, ir LELB lēmums, kuru var cildināt vai pelt, taču nav iespējams mainīt. Turklāt iespējams, ka šādu liberāļu kristiešu mūsu sabiedrībā ir ļoti maz, vismaz politiski liberālisms, kā pierāda vienīgās pašdeklarētās liberālās partijas LC liktenis, nav populārs.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:63152005-11-16T21:02:002005-11-16T21:02:002005-11-17T09:16:02Z2005-11-17T09:16:02Z<a href="http://www.apollo.lv/portal/news/articles/61058">Jēkabsons izstājas no LPP</a>. Vai tas nozīmē, ka LPP vairs nevarēs saukt par Kristīgo Kikbokseru Partiju? Sasodīc! ;((Indul, ko tu pīpo, es a' gribu..urn:lj:klab.lv:atom1:agora:59242005-11-07T15:43:002005-11-07T15:43:002005-11-07T14:08:31Z2005-11-07T14:08:31ZVakar sanāca paskatīties <i>LTV Parunāmu</i>. Iepēra Emsis, kurš ar vahabītu pašnāvnieka fanātismu acīs klārēja, cik aizvainojošs esot termins "iztikas minimums", jo, redziet, bioloģijā to lietojot attiecībā uz dzīvniekiem. Kā vienmēr, es kaut ko nesaprotu. Piemēram, to, kādēļ Emsis, būdams tik ilgi politikā, tikai tagad atcerējies savas "biologa saknes", un kādēļ viņš ar šo milzīgo problēmu necīnījās tad, kad bija premjers.<br /><br />Imho žurnālistiem vajadzētu nākt pie prāta un ieviest <i>joku stūrīti</i>, kur tad arī publicēt un raidīt visus šos emša, kristīgo karatistu un pārējo dīvainīšu izgājienus.<br /><br />upd.: Vēl bija incants, īss sižets par jaunieviesto terminu <i>tīklveida struktūras</i>, ar netiešu mājienu, ka to kritiķi dzied kopīgu dziesmu ar Kremli ;)urn:lj:klab.lv:atom1:agora:56342005-11-07T10:28:002005-11-07T10:28:002005-11-07T08:29:32Z2005-11-07T08:29:32Z<div><a href="http://klab.lv/poll/?id=8428">View Poll: Nekārtības Francijā?</a></div>Par Francijuurn:lj:klab.lv:atom1:agora:55082005-11-07T10:18:002005-11-07T10:18:002005-11-07T08:26:22Z2005-11-07T08:26:22ZTie, kas seko līdzi ziņām, jau zina, ka Parīzes (un nu jau ne tikai Parīzes) priekšpilsētās 11 nakti turpinās nekārtības. Īsumā: nekārtības rīko krāsainie jaunieši, kuri dzīvo emigrantu piepilsētās. Nekārtības galvenokārt sākas tikai pēc tumsas iestāšanās, tiek dedzinātas mašīnas (šķiet, ka sadedzināti jau kādi pāris tūkstoši), sabiedriskas ēkas; pēdējās naktīs esot notikuši arī bruņoti uzbrukumi policijai. Nogalināto, cik man zināms, pagaidām nav, taču vairāki cilvēki ir smagi ievainoti.<br /><br />Vērtējot šos notikumus, dominē divi viedokļi. Pirmkārt, tas ir uzskats, ka nekārtību pamatā ir imigrantu smagie sociālie apstākļi, rasisms un segregācija, ar kuru saskaras imigranti un viņu bērni. Šie novērotāji nemieros vaino Francijas centrālo un vietējās valdības un sabiedrību kopumā, un nemieru sakni saskata nespējā realizēt imigrantu integrāciju franču sabiedrībā. Šo viedokli galvenokārt pauž kreisi noskaņotie novērotāji; līdzīgs viedoklis esot ASV novērotājiem, acīmredzot, velkot paralēles ar ASV sabiedrības integrācijas pieredzi. Otrkārt, tas ir uzskats, ka nemierus rīko pusbandītiski un bandītiski grupējumi, kuru locekļi nevēlas integrēties franču sabiedrībā, galvenokārt nodarbojas ar sīko noziedzību un narkotiku izplatīšanu. Dažreiz tiek piesaukta arī radikālā islama ietekme uz šiem jauniešiem, ko apliecinot, piemēram, baznīcu dedzināšana. Šādu viedokli pauž konservatīvie spēki, kā arī Krievijas novērotāji, kuri manāmi velk paralēles ar Čečenijas karu.<br /><br />Kas notiks tālāk? Manuprāt, tas ir atkarīgs no tā, kāda ir patiesā situācija ar imigrantu integrāciju sabiedrībā. Ja taisnība ir "sociālistiem" un problēmas sakne ir franču sabiedrības rasismā vai "rasismā", tad vienīgā iespēja ir imigrantu integrācija; šābrīža notikumi Francijā tādā gadījumā ir vairāk vai mazāk analoģiski melnādaino protesta akcijām ASV pirms segregācijas likvidēšanas; brutāla nemieru apspiešana tālāk atsvešinās imigrantus no Francijas sabiedrības, radot augstni varmācīgākiem konfliktiem.<br />Savukārt, ja taisnība ir "konservatīvajiem", tad nogaidošana policijas un politiķu attieksme tiks uztverta kā valsts varas vājuma izpausme; šādā gadījumā optimālais scenārijs imho ir diezgan agresīva policijas rīcība kopā ar nemiernieku līderu deportēšanu un valsts imigrācijas politikas pārskatīšanu - ņemot vērā to, ka imigranti Eiropai ir vajadzīgi sabiedrības darbaspēju uzturēšanai, strādāt negriboši imigranti tai nav vajadzīgi, un to uzturēšanai tērētos līdzekļus var izmantot humānajai palīdzībai "uz vietas", ja ir tāda vēlme.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:51472005-11-04T15:03:002005-11-04T15:03:002005-11-07T08:25:44Z2005-11-07T08:25:44ZInteresanti, kā vērtēt kritiku, ko tieslietu ministre veltījusi tiesneses Tāleres spriedumam (šobrīd linka uz ziņu nav, ielikšu, kad būs) - kā politisko līderību cīņā par tiesiskuma uzvaru vai kā izpildvaras iejaukšanos tiesu varas kompetencē?urn:lj:klab.lv:atom1:agora:49102005-11-02T08:05:002005-11-02T08:05:002005-11-07T08:24:57Z2005-11-07T08:24:57Z<span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=kugis'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/kugis/'><b>kugis</b></a></span> pamanījis <a href="http://klab.lv/users/kugis/64042.html">interesantu lietu</a>.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:48522005-10-30T16:47:002005-10-30T16:47:002005-11-07T08:25:14Z2005-11-07T08:25:14ZMorālā ziņā attieksme pret ASV ārpolitiku kopš 2.Pasaules kara galu galā reducējas uz izvēli starp ne-ideālo ASV aizstāvēšanu vai kritizēšanu kopā ar cilvēkiem un režīmiem, kuri paši no ideāla atrodas daudz, daudz tālāk par ASV.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:44762005-10-25T16:20:002005-10-25T16:20:002005-11-07T08:23:46Z2005-11-07T08:23:46Z<a href="http://apollo.lv/portal/news/articles/59214?comm_page=1"><i>Paķekla mača pa trubam...</a></i>urn:lj:klab.lv:atom1:agora:42022005-10-25T16:04:002005-10-25T16:04:002005-10-25T13:09:58Z2005-10-25T13:09:58Z<i>Gada laikā divas reizes palielinājies to Dānijas karavīru skaits, kas no dienesta Irākā atgriežas ar psiholoģiskām problēmām (..) 12% no 488 karavīriem, kas 2004. gada augustā tika nosūtīti uz Irāku, pēc atgriešanās mājās novērotas psiholoģiskas dabas problēmas (..) Karavīri pieprasījuši uzlabot apstākļus Irākā un samazināt sešu mēnešu dienesta periodu. «Ilgā prombūtne ietekmē viņu ģimenes dzīvi. Īpaši Irākā, kur misija ir smaga. Karavīram palikšana tik ilgi šajā apvidū rada spriedzi,» sacīja Konsteblu un kaprāļu asociācijas vadītājs Flemings Nīlsens.</i><br /><small>No <a href="http://www.apollo.lv/portal/news/1843/articles/59201">šejienes</a>.</small><br /><br />Ko lai saka.. No vienas puses, tas ir labi, ja par karavīriem rūpējas. No otras puses, vai nav tā kā bik par traku? Piemēram, vai karavīram ir morālas tiesības sūdzēties par to, ka dienests "ietekmē ģimenes dzīvi"? Vai tad viņam nav zināmi pienākumi attiecībā uz pavēļu pildīšanu, un vai viņš nav apzinājies šos pienākumus, uzsākot dienestu armijā?<br /><br />Ziņu materiāli nav labākais avots, no kā veidot priekšstatu par realitāti, taču man sāk rasties aizdomas, ka Eiropa ir palikusi bik pārāk <i>soft-belly</i>.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:40852005-10-24T00:28:002005-10-24T00:28:002005-10-23T21:31:02Z2005-10-23T21:31:02ZPa jokam par nopietno...<br /><br />В нормальных государствах власть - это каноническая надстройка над экономикой. А у нас и власть, и экономика - две канализационные пристройки к нашим природным ресурсам.urn:lj:klab.lv:atom1:agora:35952005-10-23T22:20:002005-10-23T22:20:002005-10-23T19:23:24Z2005-10-23T19:23:24Z<a name="cutid1"></a><br /><br /><a href="http://www.tvnet.lv/news/abroad/index.php?id=4839478">http://www.tvnet.lv/news/abroad/index.p<wbr />hp?id=4839478</a><br /><br /><b>Afgāņu žurnālistam par "islama zaimošanu" piespriež divus gadus cietumā</b><br /><br />LETA-DPA<br />22. oktobris (2005)<br />19:18<br /> <br />Afganistānas pirmā tiesu instance sestdien piesprieda kādam afgāņu žurnālistam divus gadus cietumā par islama zaimošanu, kas pieļauta vienā no viņa rakstiem, ziņo amatpersonas.<br /> <br />Ali Mohakiks Nasabs ir pirmais žurnālists, kas notiesāts saistībā ar savu profesionālo darbību kopš talibu režīma gāšanas 2001.gada rudenī.<br /><br />Tomēr viņam vēl ir tiesības apstrīdēt spriedumu apelācijas kārtībā.<br /><br />Nasabs ir žurnāla "Hoqoq-e-Zan" ("Sieviešu tiesības") redaktors. Viņš publicēja rakstu, kurā kritizēja nāves sodu un citus islama šariata likumu paredzētos bargos sodus.<br /><br />Tiesa atzina Nasaba rakstu par "par islamu aizskarošiem zaimiem".<br /><br /><br /><a href="http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/59049">http://www.apollo.lv/portal/news/73/art<wbr />icles/59049</a><br /><br /><b>Latvijā ir viesojušies islama fundamentālistu organizāciju pārstāvji</b><br />LETA<br />Svētdiena, 23. oktobris (2005) 10:17<br /><br />Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien populārāka ir kļuvusi islama reliģija, turklāt valstī regulāri sākuši ierasties arī atsevišķu islama fundamentālistu organizāciju pārstāvji, secinājis Drošības policijas Pretterorisma centrs.<br /><br />Centra darbinieki tomēr norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem nevajag uztraukties un saasināti uztvert ielās redzamos musulmaņus.<br /><br />Kā aģentūrai LETA atzina Drošības policijas Pretterorisma centrā, pētot starptautisko situāciju, secināts, ka islamistu terorisma tīkli kļūst arvien neatkarīgāki no starptautiskās vadības, tajā skaitā no zināmākās teroristu organizācijas "Al Qaeda".<br /><br />Pēdējā informācija liecinot, ka "Al Qaeda" pašlaik kļūst tikai par ideoloģisko centru, bet reālās teroristiskās organizācijas kļūst arvien neatkarīgākas, tāpēc tās nākotnē var radīt lielākus terora draudus, jo terora aktus rīkos savstarpēji nesaistītas teroristu grupas.<br /><br />Veiktie pētījumi arī norāda, ka saglabāsies pašnāvnieku rīkotie terorisma akti, kuros piedalīsies divas vai trīs paaudzes Eiropā nodzīvojošie musulmaņi.<br /><br />Pretterorisma speciālisti Eiropā norāda, ka pēdējās aktivitātes liecinot par teroristu aktivizēšanos no Ziemeļāfrikas - Marokas un Alžīrijas. Šo teroristu ieplūšana Eiropā palielina teroristu kapacitāti, norāda Drošības policijas Pretterorisma centrs.<br /><br />Turklāt daudz musulmanisma reliģijas piekritēju veidojas starp cilvēkiem, kas pēc savas etniskās piederības nav austrumu zemju iedzīvotāji. Spilgts piemērs tam bijis Lielbritānijas pilsonis Ričards Rīds, kurš 2001.gadā mēģināja uzspridzināt aviosabiedrības "American Airlines" lidmašīnu.<br /><br />Drošības policijas Pretterorisma centrs norāda, ka arī Latvijā pēdējos gados latviešu un krievvalodīgo vidū palielinājies islama piekritēju skaits. Centra pārstāvji norāda, ka šīs reliģijas piekritēju pieaugums konstatēts arī ielodzījuma vietās, kur ieslodzītie pievēršanas dažādas musulmanisma literatūras lasīšanai.<br /><br />Drošības policijas Pretterorisma centrs arī Latvijā konstatējis tendenci, ka valstī ierodas islamu fundamentālistu organizāciju pārstāvji. Piemēram, "Jamaat Al Tablih" jeb "pastarās dienas brīdinājuma grupas" pārstāvji Latviju apmeklējot vismaz piecas reizes gadā. Tomēr pašlaik Drošības policijas Pretterorisma centrs nav konstatējis, ka organizācijas pārstāvji būt mēģinājuši Latvijā vervēt cilvēkus vai aktivizējuši kādu radikālu darbību. Arī finansiālas aktivitātes nav novērotas.<br /><br />Speciālisti norāda, ka "Jamaat Al Tablih" savu darbību konspirē kā islama izglītojošā organizācija, lai gan tās rīcībā ir plaša informācija par kaujiniekiem un kaujas darbībām Afganistānā, Alžīrījā, Kašmirā, Bosnijā un Kosavā.<br /><br />Pēc Drošības policijas Pretterorisma centra informācijas Latvijā pašlaik ir aptuveni 5000 islama kopienas aktīvu dalībnieku, kuru vidū ir arī latvieši un cittautieši, kas nav etniskie musulmaņi.