| kino gads ir sācies |
[Oct. 19th, 2006|06:22 pm] |
tad papīpēju pie klostera, kura teritorijā ir bērnu spēļu laukums, kurā tēvs brēca uz bērnu un piedāvāja mātei kafiju. pastāvēju tur aiz stūra, kur trīs bezpajumtnieki dzēra alu un nospiedu benāru pret spaiņa malu. tu man pīpēt neuzprasīji, bet bibliotēkā nodevu visas grāmatas, tikai Majakovski aizmirsu, viņs atejā palika uz plauktiņa. kā tad tā, nokopēju bankas papīru divos eksemplāros, piecus centus mašīnā kāds bija atstājis, patīmi darboties ar mašīnu, kas klausa. es paskatījos, kas tas bija, Avedons, nē kaut kāds cits no tiem. viņam bildēs bieži debesis ir tik graudainas, ka rada prieku. es tad visu izdarīju, aplauzu malas bankas papīram, saburdzīju, pasēdēju, piecēlos un gāju, mani jau gaidīja un mēs smadījām. labi, ka tā.
vēl tā bibliotēka, tā aptecējusies. ko jūs lūdzu glabājat mazajos daudzajos lodziņos? var ieskatīties klostera cellē, ak, nē. es vienkārši reto reizi to vienu no pēdējām. tagad abonoments ir citās mājās. pagaidi, es vēl to asfaltu un tās visas lapas. labi būt kādreiz atnākt. kād nāks ziema, es paslēpšu fočiku šallē ar pulti. tu jau to zināji? nu labi, ir vēl tikai rudens. labi tā dzīvojam, labi, ka nav kara.
tad gājām uz zvaigznes kinoteātri pēc abonomenta un tur tas bija. nekas īpašs, kāds izsalcis vazaņķis. visiem ir ēdienreizes, es gribu bēgt, bet pagaidi. tu jau pagaidi, tātad ir... nu jā, nu normāli. tas rudens, nevar jau ignorēt gadalaiku tikai tāpēc, lai neizklausītos piesaistīts aktuāliem notikumiem. mašīnas stāv pie trotuāra, šķiet, tās nekad neizkustas, bet četri (4) kinoteātri un viens no tiem slēpjas. izsekojamība var būt laupījums, bet vistas ir labs gājums. pīpējošs ērms.
kad jau dokumenti nokārtoti un debesspuses sadalītas, tad es eju cauri cilvēkiem un cilvēki ir fnac. labi tā būtu pastaigāties, tik labi kā gribēt uzpīpēt, bet nopīpēt tās apetīti nujau nu gan, es skatos, kā slīd riepas un tramvajs uzbrauc kalnā. nopirkt divas biļetes un braukt stundu vienā virzienā, man nav tik gara atmiņas karte, tu nojaut, ko es plānoju? kabatslakatiņš, tu esi laba saule, tu mitrā zālē izvējoji un tagad man jāatskaitās. labas lapas, laba debess, kur es biju visu laiku?
|
|
|
