| vakars mazliet raustīgs |
Oct. 18th, 2006|10:45 pm |
uzreiz izskrēju no mājas un tad jau bija raustīgs, bet es neko neteicu. kebabs tikai skatījās un grieza sīpolus, bet es jau nemaz nebiju tik auksts kā vakar, toties apkakli nenolaidu. šitā pīpēšana vienreiz jāizbeidz, bet baidīties par zādzību. to nozagi pikseli no mājas akācijas, bet nodokli neatstāji, kājas pār pleciem. kā tad tā. bet nopietni, vakari nopietni, slima migla, karš aiz loga. kur palika mans lācītis. es nebiju karā, bet, kur tas notiek. redz kur bušs ir sajucis prātā. tad nav vispasaules sazvērestības? nav visgudro? ir zaķpastalas un kranti ganocri. nu labi, var arī pabīties, bet uz pārmaiņām ar kapiņiem. kas pārstāvēja citas iekšas.
visas koka sēdvietu kafejnīcas bija izslaucītas un tās turpināja tapt slaucītas. tikai tas jauniešu krogs ar pīpēšanas atļauju. pagaidiet, jums no februāra nav tiesību, lūdzu nodzēsiet karavāna aizskrēja. ja policija uz velosipēdiem un policija uz mašīnām. ja ierobežo no priekšas un aizmugures un uzbrūk ar beisbola sitaminstrumentiem kā acdc ģitārists šortos pēc pabērna, nē, karavadonis, paskaties, rekur aizskrēja padoms. bet visi nacionālie teātri un izplūduši tālskaši, nuja, gar Gauju aiztecēja, kā tie burti neskrien vietā. paskaties, kāds mēness mēnesis gadiņš kā skrien laiciņš. bezčestnijs, kārtībnieks Pūpols. nekādā gadījumā. paviršs mājasdarbs, tā iedzīvoties karaklausībā. paklausies, noslēpsimies mežā ar domu uz trim gadiem vai vairāk un būsi budisti viscaur un būsim viens otram universs kā ar kaplīti vai koka karotīti, sūniņu, ķērpīti, brūklenīti. kaut kur uz dienvidu robežas, lai ziemā siltāk. kaut kur pazemē, kaut kur prom no lidmašīnām un robežsardzes slaktiņiem. nuja, ar garām kājām, granātām, bez tabu arlabunakti.
|
|