|
Jul. 9th, 2006|01:13 pm |
manas iezīmētās teritorijas tagad ir spīdīgas
no antresoliem sagaidāmas nodarbes, lai aizrakstītos pretī ābolčurām | manas auguma perpendikulāres un to rozā brošas visas novilkušās lejā pa iešpricētām ceļazīmēm | riņķa dancis un tā savelkošā atspere | es ienāku vecajā pasaulē ar jaunām asinīm, tāpēc nolīksmot var lejā pa pažobeli un saprast cisternu vīrišķību | laikam šī sanāk garā lapa, ko nebūs no svara šeit iedēstīt un salabot, lai izrādītos par smalkiem ļaudīm un desu ēdājiem | vispārējās pūles un garšļaukus noliktas smadzenes | kas ar to būtu domāts, tikai galējas aprobežotības protokols man varētu piedēvēt | vai viņiem ir no svara to galveno iesvētāmo zvēru atzars, ko no manas liesmainās aprikozes varētu saderēt uz liesmām | kodolīgākie atribūti būs no mūsu planšetes noņemti un varēs brīvi izlaisties gaismā, lai sadakterētu visuma ķermeni | es gan laikam nevaŗešu to iedomāties, jo galvenie noteikumi manas iedvesam avotus aprobežotu un sadriskātu vispārējos ielokos ap ugunskuru, ko nevarēs paspēt pat speciāli sagatavoties | manas nomīdītās kokles saprot to saliedētības sēkli, ko no kokiem varēs prasīt resno ābeļziedu straumē | manas agonijas tavās rokās smaržo labi | mūsu kodolkara ziemas visus jūdus saslauka kaudzē - pāri paliek tikai sliekas, ko no mušpapīra nodala kreisās klases slodze | no rododendru dārza izzvejošu sausās cisternas un palaidīšu gausties dārzā, lai nevarētu nodemnostrēt joku plašo artilēriju, kas mūs sagaidīt steidz un brašos rožu stādu atrbūtus būtu ar mieru apsveikt. |
|