| |
[Mar. 14th, 2007|06:32 pm] |
tās manas rokassomiņas mīlīgi sakārtotas augšējā plauktā, lai nerastos kārdinājums, katru reizi izejot laukā, ņemt pavisam citas krāsas. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2007|06:33 pm] |
šeit es kāpju lejā pa trepēm, lai dotos uz bibliotēku. šodien un vakar rakstījās ļoti ērti. tas, iespējams, pēc divām brīvdienām, no kurām viena iekrita faktiskajā darbdienā, bet šodien, piemēram, sāku strādāt tikai no diviem, vakar - no pieciem. tā mēs tālu netiksim, bet man vajag tik nedaudz. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2007|06:35 pm] |
man diezgan labi patīk ideja, par "aizej tur, nezin kur". tas, kā tas realizējas, ir cits stāsts, patīk pati noskaņa. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2007|06:37 pm] |
sēdēju šeit un dziļi iekonstatēju, ka neviena diena nepaiet, lai kāds traucējoši apkārt nesaruātos. šodien troksnis nāca no aizsienas. tā arī nesapratu, vai biezā betona siena laistu cauri kaut kādus stāvvietas pātarus or what, bet bērni mazi puikas spēlēja bumbu. neesmu nekāds fans. skatos redzēt, kā tie izaugs lieli un izkops savas iezīmes un darīs visu paātrinājumā, ko tagad tik neveikli un nevainīgi ļenganos kātus cilā un pārvieto. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2007|06:39 pm] |
raksturīgs skats šeit apkārt. nedod dievs atstāt pa nakti. nezinu, vai ir kāds dienests, kas ar zāģi tās paģiras aizvāc pēc laika, jo šķiet īpašnieki atmet ar roku šitādam lomam. pastāv kādu nedēļu pusotru, tad pazūd. ar katru pagājušo nakti karkass tik rāpjas augstāk pa stabu un met kūkumus, līdz tam jau asinsrite apstājas no karāšanās gaisā. tas, piemēram, vairs nesaprot, kur ir zeme, bet kur debess. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2007|06:40 pm] |
varbūt ir cerība, ka pamestajās telpās pie podjezda atvērsies jauns veikals. pretī ortopēdisko apavu vietā tagad ir kāzu kleitas. kā tāds sitiens pa acīm katreiz, kad ieblenz logā. |
|
|