| 9:43p |
un būs man braukt necilvēcīgos apstākļos mūžīgi mūžos. āmen. vējš bija tāds, ka gandrīz aizpūta manu nabaga koltiņu no šosejas, tad ieradās zibeņi, kuriem sekoja tāds gāziens, ka nācās vilkties gliemeža tempā (gudrāki šoferīši apstājās ceļa malā) un orientēties pēc priekšā braucošās mašīnas. ceļu neredzēju, tikai ūdeni. uz mirkli pat iztēlojos, ka esmu uz kuģa. |