Manas mazās neirozes
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Wednesday, March 8th, 2006

    Time Event
    11:05a
    ejot uz darbu, uz ielas pamanīju suņu bariņu. tēviņi visiem spēkiem centās pievērst vienīgās dāmas uzmanību. sapratu, ka pavasars tuvojas, jo pāris soļus tālāk kāds balodis kaut ko mīļi bubināja savai dūdai, kura, īstena lēdija būdama, izlikās viņu neredzam...
    tad sals sāka kost vaigos un degunā (man ir nenormāli jūtīgs deguns) un domas par manu saulaino, silto kabinetu lika iet ātrāk.
    šodien gāju pa citu ceļu un tāpēc nevarēju sasveicināties ar vienu vecu, nodegušu māju - kaut gan par māju to vairs īsti nevar saukt, pēc ugungsgrēka pagājušajā gadā, tā ir pārvērtusies par skumju graustu...
    tāpēc katru rītu ejot tai garām, cenšos uzsmaidīt, jo māja izskatās tik vientuļa, pamesta un tad vēl kāds bija pielīmējis pārogļojušies dēļiem zīmīti "Uzmanību! Netuvoties!"...māja ilgus gadus uzticīgi kalpoja cilvēkie, tad, to pašu cilvēku nevīžības dēļ, tā nodega un nu palikusi viena...
    un tad es iedomājos par tiem cilvēkiem, kas ikdienā staigā ar tādu pāsu šiltīti, kuru paši sev piekabinājuši....kas pārvērš cilvēkus par skumjiem graustiem?

    Current Mood: okay
    2:33p
    grrrr
    vispār jau esmu ļoti miermīlīga būtne, kaut gan brīžiem satraucos par lietām, kuras nav tā vērtas. vienmēr ar lielu interesi kontaktējos ar cilvēkiem netā un gūstu no tā pozitīvas emocijas. guvu. līdz šodien viena zoss mani nokaitināja...un tagad es tērēju laiku un rakstu par viņu te! par ko viņai tāds gods?! nebūtu šis darba dators, varētu pārgriezt to stulbo vadu, kam šobrīd otrā galā sēž tā aita....

    Current Mood: angry

    << Previous Day 2006/03/08
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba