| Tīru prātu. |
Mar. 6th, 2009|06:05 pm |
Piektdienas vakars, viena. Visi manējie ir aizbraukuši pie saviem savējiem. Viena. Skumja.
Pēdējajā laikā visa dzīve viens liels, netīrs virpulis. Zaibis.
Katru dienu šonedēļ ir dzerts. Tukšums - bwaaa. Ballītes iztukšo. Kad es biju mazāka, šķiet, biju sakarīgāka. Es tagad vairs neko nesaprotu.
?Ko darīt ar manu misteru. KAS VIŅŠ MAN IR? KAS VIŅAM ESMU ES? Tik sarežģīti! Mana pirmā mīlestība. Bet tagad es vairs nezinu ko es gribu. Tā visa situācija mani smacē nost! Vai mēs esam tikai draugi, un tikai naktī zem palagiem kas vairāk? Tas fakinais alkohols. Ai, Dievs, palīdzi! Es vairs skaidri neredzu, pat esot skaidrā. Visu laiku bijām tikai paziņas. Pēc vienas tuvas pastaigas pēc ballītes, aizgāja sarunas. Braukāšanās visu nakti riņķī. Un tad vairāk laika kopā. Tagad viņa zobu birste stāv blakus manai. Bet pat skūpstu atļaujamies tikai viskarstākajā brīdī. Pat apskāviens no rīta ejot prom knapi notiek. Vai tiešām es to uzpūtu? Vai viņš tikai izmanto? Un ja tagad viss pilnīgi sapisīsies, kā es varēšu piespiestā kārtā dienu no dienas blakus būt? Un it īpaši tās 20 dienas komandējumā? Bet ilgi es šādi neizvilkšu. Pašai jau patīk. BET! Bļe.
Man vajag sākt strādāt. Katru dienu izdarīt ko tādu, lai dzīve nešķiet nosista zemē. Citādi es tikai guļu, pīpēju un ballējos. Fuck fuck fuck!
Dievs, palīdzi. |
|