..never keep yor mouth shut or just say yes to everything..

Tue, 05 Jun 2007 22:06:33 GMT

Mācīju mammu apieties ar portatīvo+netu (varētu padomāt, ka tas diži atšķiras no ikdienā lietotā PC.. ). Ja būtu izvēle, vai atkārtot šo pasākumu, iespējams, ka es muktu pa gabalu. Nebiju domājusi, ka tas ir tik nervus kutinošs pasākums. Nu neko. Tagad man mammucis ir zinoša arī šajā jomā. Izdevās pat apskaidrot, kas ir blogs!
Šonakt gulēšu saldi - ar labi padarīta darba sajūtu :)

Tue, 05 Jun 2007 18:11:57 GMT

Jūtos kruti, jo ar draudzenes portatīvo datoru sēžu mammas rezidencē un zogu kaimiņiem i-netu :) Mmmm.. I feel good!

Tue, 05 Jun 2007 10:08:28 GMT

Ir sajūta, ka steidzami jāemigrē.
Pie tā tiek strādāts.

Aizdoma māc, ka arī es svešā zemē kā Sprīdītis aurošu gulbja virzienā, lai kustina savu tuklo D uz laimīgo zemi - Latviju.

Maz ticams :)

Got to work

Mon, 04 Jun 2007 10:19:28 GMT

Lieliska diena! :D
Man par pārsteigumu, esmu piecēlusies ļoti rosīga. Pāris stundas pasēdēju pie datora,- gaidīju, ka strādātgriba pāries. Nekā tamlīdzīga. Tā ir pat dubultojusies. Tās laikam ir sekas 2 mēnešu nekā nedarīšanas periodam. Katram pa tādam periodam!! :)

Sat, 02 Jun 2007 08:14:22 GMT

Vakar uzvilku stulbas zeķes. Tādas raibas, līdz celim. Tas, ka zeķes ir galīgi garām, izdomāju pusceļā pie draudzenes. Viņa mani uzņēma ārkārtīgi labi, neskatoties uz "tizlo zeķu situāciju". Sabiedrība, kurā apgrozos, ir ļoti jūtīga pret šāda veida izlēcieniem..
Īstenībā, es mānos. Visiem ir pilnīgi pie viņu spalvainās kājas, kā tu izskaties un ko velc mugurā. Kaut palagā tinies. Don't care.

Es mīlu savus draugus punkts Visus punkts

(ne)nolauztās priedes tēma turpinās (šodien laikam neatstāsies.. )

Fri, 01 Jun 2007 14:47:27 GMT

Draudzība uzliek pienākumus. Negribu pienākumus. Tas laikam nozīmē, ka draugus man nevajag. Un vispār, izdomāju, ka vienam būt ir forši. Tā gan. Apnikuši visi.
Man ir palikusi pusstunda, lai pārdomātu, citādāk ideja par ballīti jānorok.

Never ever

Fri, 01 Jun 2007 13:13:08 GMT

Kad teju visi mani draugi ievācās iekš Cibas, es nolēmu palikt nelokāma kā tā priede, kas jūrā pie kāpām stāvēja, tādēļ vadīju savas dienas bez sava žurnālīša SC. Un ne slikti, ja kas. Nespēja neviens mani liekt. Līdz šim.

Īstenībā mānos. Iedzimtā ziņkārība ne reizi vien lika sēkt pie monitora kaut ko līdzīgu kā nez-kā-tam-tur-mērkaķim-iet un vai-tu-vari-atrast-to-tur-un-izzondēt-kas-šamam-padomā?.. bet par ievietošanos iekš šīs padarīšanas pašai i runa nevarēja būt. Un vēlreiz - līdz šim. :)
Kā teiktu francūži: ku-kū, mūv alā (nav ne mazākās nojausmas, kā viņi šito izteicienu rakstītu, bet tas lietas būtību nemaina)! Esmu šeit. Ar to nāksies samierināties visiem. It īpaši man.
Nu ko, kā teicis mūsu jaunievēlētais prezidents, - lai Dievs mums stāv klāt!