|
|
Friday, June 1st, 2007
|
3:53p - Never ever
Kad teju visi mani draugi ievācās iekš Cibas, es nolēmu palikt nelokāma kā tā priede, kas jūrā pie kāpām stāvēja, tādēļ vadīju savas dienas bez sava žurnālīša SC. Un ne slikti, ja kas. Nespēja neviens mani liekt. Līdz šim.
Īstenībā mānos. Iedzimtā ziņkārība ne reizi vien lika sēkt pie monitora kaut ko līdzīgu kā nez-kā-tam-tur-mērkaķim-iet un vai-tu-vari-atrast-to-tur-un-izzondēt-kas-šamam-padomā?.. bet par ievietošanos iekš šīs padarīšanas pašai i runa nevarēja būt. Un vēlreiz - līdz šim. :)
Kā teiktu francūži: ku-kū, mūv alā (nav ne mazākās nojausmas, kā viņi šito izteicienu rakstītu, bet tas lietas būtību nemaina)! Esmu šeit. Ar to nāksies samierināties visiem. It īpaši man.
Nu ko, kā teicis mūsu jaunievēlētais prezidents, - lai Dievs mums stāv klāt!
current mood:  confused
current music: Type O Negative (comment on this)
|
5:37p - (ne)nolauztās priedes tēma turpinās (šodien laikam neatstāsies.. )
Draudzība uzliek pienākumus. Negribu pienākumus. Tas laikam nozīmē, ka draugus man nevajag. Un vispār, izdomāju, ka vienam būt ir forši. Tā gan. Apnikuši visi.
Man ir palikusi pusstunda, lai pārdomātu, citādāk ideja par ballīti jānorok.
current mood: Pašai ar sevi interesanti
current music: ausīs džinkst (comment on this)
|
|
|
|