ADELISE

Pavisam citāds Princešu dārzs Berlīnes viducī.
Ja gribi uzzināt vairāk, kas tas par brīnumu ir, tad apskatīt vizuālās liecības vari šeit - http://flic.kr/s/aHsjzkBjM1
Savukārt, ja gribi arī izlasīt no mana skatupunkta, kas tas par brīnumu ir, tad vari to izdarīt šeit - http://wp.me/p2fH1f-i

Nu ko. Teju katru nakti redzu Latviju sapņos.

Paldies, man iet labi.

Sveiciens svētkos! Gribu padalīties tajā latviskajā sentimentā, kas mani šobrīd pārņēmis, kad pa radio skan tikai latviešu dziesmas. Smuki. Gribas uz mājām. Tādos brīžos.

Gribas raudāt Prāta Vētras koncertā, gribas vasaras vakarus Latvijā, gribas dārzā izaugušas zemenes, gribas Hospitāļu ielas koncertā dejot pirmajās rindās.

Tikko zem mana dzīvokļa logiem apstājās mašīna, kurā ļoti, ļoti skaļi skanēja Air - All I Need. Skaisti.

Philosophie der Gefühle

es šodien ļoti smuki izskatījos, bet neviens negribēja mani precēt

man patīk dienas, kad es smuki izskatos
un man patīk, ka mani negrib precēt
es jau pati ar nemaz negribu precēties
tā īsti

Un kā lai saņemas kaut ko darīt?

Īss mīlasstāsts. Un banāls.
Viņš ar viņu iepazinās pēc tam, kad bija pāris reizes saskatījies caur logu, jo viņi dzīvoja pretējās mājās un abiem pie logiem nebija aizkaru. Viņš allaž smēķēja virtuvē, viņa sēdēja ļoti, ļoti šaurā istabā pie galda, kurš bija novietots pret logu, vienmēr kaut ko rakstīja datorā [romantiskāk būtu, ja uz rakstāmmašīnas, bet nu šitais tāds modernais stāsts] vai lasīja grāmatu. Vakaros klausījās Alīnu Orlovu, ko viņš, protams, nekādi nevarēja dzirdēt. Un sēdēja sveču un Ziemassvētku lampiņu, kuras saliktas tukšā vīna pudelē, gaismā, kuras bija novietotas uz palodzes. Un dzēra piparmētru tēju.

Kā viņi iepazinās? Nav ne jausmas.

Datorā skan mūzika, šafflā, pēkšņi sāk skanēt dziesma, kas skaista, bet pilnīgi liekas, ka caur katru noti tai uz āru, kā melni mākoņi, veļas novembra un decembra pelēcība, drēgnums, pretīgums, slapjums. Pilns negatīvu emociju. Secinājums tāds, ka nekad nedrīkst skaistas dziesmas klausīties novembrī un decembrī.