![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kad skumjas jau bija sažņaugušas mani tā, ka virve jāvelk ārā no pažobeles, es izdomāju uzvilkt pelēki pumpainās zeķubikses un iziet pastaigā pa vietējām ielām
aizgāju līdz grīziņkalna parkam, īsti nav pārliecības, vai to tā sauc, bet pieņemsim, ka tā, es tur biju
sēdēju uz soliņa, lasīju betona svētnīcas un klausījos radio caur telefona austiņām, jo pleijera austiņas, protams, ir izdomājušas saplīst tieši tad, kad nauda visvairāk birst no kabatām
radio ļoti precīzi uzminēja to, ko es gribētu dzirdēt
sēdēju, lasīju šitāda elle iet vaļā vien filmās, dzīvē tā nenotiek
dzīvē tā arī nekas nenotiek
pēc tam iekāpu pirmajā pretīmbraucošajā transportā un braucu cik tālu vien tas mani ved
transportā gan mainīju domas un izkāpu ātri vien ārā
aizgāju uz laimīgo iestādi - lielveikalu
atnācu mājās
aizbraucu atdod kurpes
atbraucu mājās
skumstu
joprojām
nekas
nav
mainījies
nevajag
jau
varbūt
arī
kāda jēga