lasu dzeju sen nebiju lasījusi dzeju
tā skumji ap sirdi bet tas jau nekas jauns
un tur dzejā tādas rindas kas sper taisni sirdī taisni iekšā
kamēr pacelsies ielas kā tilti
kamēr tilti. kā tilti. kā tilti.
jo ar tādiem soļiem kā man
neatnāk tie kurus gaida
baloži
iekārti trosēs
šūpojas pār pagalmu
kad mūsu tumsa ir durvis aiz durvīm
kas mēs būsim, kad būsim ārā