Jā, šis ieraksts man atgādināja par pašas dzimšanas piedzīvojumiem respektīvi mamma ilgi slimnīcā mocījās, neviens viņai ilgi nepievērsa uzmanību un ignorēja, jo, redz, viņai nebija naudas, lai stieptu māsiņām šķiņķus un ko tik vēl ne, līdz ieradās mans vectēvs (tai laikā diezgan ietekmīgs cilvēks rajonā) un kārtīgi nolamāja personālu. Ja lietas nebūtu izgrozītas savādāk, visticamāk es te tagad nemaz nesēdētu un nerakstītu šo.
Turās!
Turās!