Riktīgi gribas izkratīt savu sirsniņu, vairāk pat par priekiem, ne bēdām, bet reāli ir tā, ka nav neviens, kas to uzklausītu un padalītos priekā ar mani. Un stāstīt tādiem, kas klausās klausīšanās pēc un tāpēc, lai pēc tam pēc iespējas ātrāk izstāstīt visu savu kārtējo bad lovestory stāstu, galīgi negribās. Nu neko.