ADELISE

"es taču ļoti labi zināju, ka nemūžam nebūšu nekāda kinozvaigzne. Tas ir pārāk grūti un normālam cilvēkam arī pazemojoši. Man nav vajadzīgā nepilnvērtības kompleksa. Ļautiņi domā, ka aktrises - tās ir nez kādas personības, bet tie ir nieki; kinozvaigznei visnoderīgāk, ja personības viņai nav ne tik, cik melns aiz naga. Nedomā, ka es negribu kļūt bagāta un slavena. Tieši tas ietilpst manos plānos, un es ceru, ka varbūt kādreiz to sasniegšu, bet, kad tas būs noticis, gribas tomēr, lai es vēl būtu es pati. Lai tā būtu es, kura kādu rītu pamodīsies un brauks ēst brokastis "Tifanijā" ."

 "Turklāt esmu izbeigusi noņemties ar horoskopiem. (..) Tīrās muļķības, un atbilde tik un tā var būt tikai viena: labi ies tad, ja pats būsi labs. Kaut gan "labs" nav īstais vārds, es drīzāk teiktu - ja būsi godīgs. Ne jau likuma priekšā - es spētu apzagt mironi, ja zinātu, ka varu par to nopirkt stundu prieka, - jābūt godīgam pašam pret sevi. Lai tu būtu vienalga kas, tikai ne gļēvulis, divkosis, liekulis vai prostitūta. Nudien labāk vēzis nekā negodīga sirds. Tā nav svētulība, tas ir vienkāršs aprēķins. Vēzis var tevi saēst un var nesaēst, bet negodīga sirds saēdīs uz galvošanu."

 "Jā, beidzot man ir bail. Jo tā var turpināties vienmēr. Nekad nezināšu, ko gribu paturētm iekams nebūšu to aizsviedusi projām."