ADELISE

Gribētos jau dzīvot kaut kur tādā mazā šķērsielā, kur katru rītu uz stūra pārdod svaigas maizītes un augļus, kur kioska pārdevēja tevi sveicina un novēl jauku dienu, kur pēcpusdienās braukt ar velosipēdu, kur uz palodzēm augtu puķes un lietainās dienās pie tevis nāktu kaimiņi uz tasi tējas.

Manī ir izstrādājies kaut kāds ne visai veiksmīgs aizsargmehānisms, kurš liek visu uztvert bezjēdzīgi, nekam nederīgi, nolemti un bezmērķīgi, "bez nākotnes".