sestdienas rīts
Okt. 25., 2014 | 10:24 am
visu nakti maigi un lēni pisos. sapnī. bet no rīta pamodos ar ideju komiksam (?), ja vien man būtu talants zīmēt. es esmu ūdenī, virs manis ir ledus, ar dūrēm metos pret to, mēģinot salauzt. situ no visa spēka, bet ūdens bremzē kustību, sanāk tikai tādi viegli plakšķi pret gludo, slideno virsmu. ledus ir caurspīdīgs, es redzu gaismu, es redzu savu draugu un radu kurpju zoļu rakstus. viņi pieliecas un ar interesi skatās. tuvina ausi. ko, ko tu saki, mēs tevi nedzirdam? nu taču lauzies cauri, nāc pie mums, kas, tu nevari? vari, vari, tikai saņemies. pamaini attieksmi. es skatos viņu acīs, viņi skatās manās. es skatos viņu acīs, viņi skatās manās. es skatos viņu acīs, viņi skatās manās. saules stari lūzt ledū, mati skaisti vijas, acis sastingst neticībā. grimstu.