ad_nauseam's Journal

1:17pm: xxx

1:17pm: yes, i am bad. i am a bad daughter, i am a bad sister, cousin, relative, whatever. i.am.bad!! and i hate it that every time you call i just cringe and never ever feel glad about your call.

1:50pm: nu jaa, un tad vel sanaca pargulet. ar puisi. piektdien/sestdien. taa ka nepagaja ne divi gadi kopsh tas sasoditas pedejas reizes.
gulta saluza, krievi aiz sienas as usual lamajas un piiipeeja, a es, a mees tikmer kaut ko tur nemamies.
it's a strange feeling, i have to say. nebija nekada atvieglojuma, nekaa. tikai ze juzhual awkwardness un nostradatas kajstarpes sajuta otraja diena. protams, ari neiztrukstoshais bimbis vienubrid uzvelas, tachu paldies d, to veiksmigi noversa telefona zvans. par ko bimbis? nu bet par ko gan citu, ja ne to, ka nav taas vecaas, bet nepavisam ne aizmirstaas sajuutas, ka droshvien tadas nekad vairs ar nebus un ka vispar, jopcik, dzive beigusies, kur ir mans strikis..? bet tad, jau krietnu bridi velak, atkal vienatne kaut ko rosoties pa dzivokli, atcerejos vienu citu lietu, ko mana selektiva atmina bija noslepusi kaut kur dzili dzili aizgalde - proti, toreiz, kad satiku savu milestibu, ta pirma nakts isteniba bija pavisam pavisam ņikudišnija. nu jaa, lai gan... jau ar otro reizi bija skaidrs, ka this is fucking it! raketes un fanfaras. bļin, nu vot nahren es tagad shito visu atkal saku atcereties? smacee visas shitas saldkaismigas atminas. un tad, kad iedomajos, ka vinam SO OBVIOUSLY tas viss jau sen kaa pie vienas vietas, tad vispar gribas skali reekt. nu bet kur taa dziive, milestiba, whatever, var but tik nejedzigi iekartotas? nu kapec notiek taa, ka cilveki nekad nekad nevar taa smuki unisonaa samileties, saprasties un vienkarshi but laimigi?
jaa, bet atgriezhoties pie boba marlija:
jauks vins bija. pajauns ari. lai gan man jau vispar virietis sakas tik pec kadiem 35iem. ko nu es. es tik sajutos veca un neveikla.

1:52pm: jaa, laikam svarigakais mana turpmakaja dzive in ženeraļ bus iemacities sadzivot ar skumjam. vislaik gaidiju, kad tas maitas paries - mentali nodarbinoties, fiziski izsvistot, nu kaut vai izraudinot sevi lidz nemanai reizi par visam reizem - bet taa mistiska "reize" ka nenak, ta nenak. sajusma neesmu, jo nekas ta pa istam vairs nepriece, bet laikam bus jasak meklet kadas citas iespejas, ko no ta visa izkibinat. nezinu, kaut kads miers varbut, kaut kada nosvertiba, kaut kads pofigisms? jo kaut kam tachu tur ir jabut. un ja nav, es uztaisishu.

3:10pm: nevar tomer nomierinaties. nu bet kapec es biju tik nepieklajigi strupa, kad tevs zvanija? es vienmer tada esmu. tieshi ar vinju. ar brali tik traki ne. nezinu, vinsh manii vienmer izraisa kaut kadu...sashutumu, jaa. a par ko sashust? praktiski jau ne par ko. visu muzhu suuri, smagi stradajis, lai uzturetu gimeni. bija kopaa tad, kad vajadzeja. maati mileja. jaa, tik maate vinu nee. to, luk, laikam mana nekontrolejama zemapzina ari nespej piedot. kaa arii to, ka es to zinu. zinu pilnigi noteikti. un shis ir kaut kas, par ko man loti loti nepatik domat un par ko es vienkarshi nemaku nedomat, kad man ar vinu jaruna. un tas ir viens no iemesliem, kapec izvairos iet sedet uz terapeita solinja, jo tur tak neizbegami bus jaruna TIESHI PAR SHITO. a es negribu. es labprat aizietu un runatu par visam tam pedejo gadu huinjaam - ar piebildi "tikai dakter, ludzu, nerunasim par GIMENI. tikai, ludzu, nelieciet man tagad iet un kaut kada maksliga veida meginat SATUVINATIES ar teevu vai, vel trakak, kaut ko nebut PARRUNAT ar abiem palikushajiem gimenes locekliem. because talking is NOT what we do. never ever."
bet isteniba man butu jastrada.
lai gan vispar gribu panemt atvalinajumu uz tam aukstajam dienam. varetu beidzot sakartot (ne) savu dzivokli. svetdien sashkiroju apavus un metelus. palika labak, tapec labprat tada gara turpinatu.