: Snow&skillZ
Vakar vakarā/naktī tika pielietots pāris slēpju, lai nošļūktu no sniegota kalna. Atkārtoti. Esmu absolūts iesācējs, tādēļ nekur nelēkāju, tikai šļūcu no kalna - tik ātri cik spēju. Slēpes iesācējam ir ok, par to regulāri pārliecinies redzot kārtējo amatieri nomaucamies ar "dēli". Vakardienas slēpošanas sessijas laikā tika redzēti vairāki desmiti tiešām iespaidīgu kritienu un tikai pāris tiešām iespaidīgu lēcienu. Kas mudināja uz pārdomām par skillu kā tādu.
Pagājušajā gadā pirmo reizi nobraucu ar slaloma slēpēm no kalna. Pēc 3 neveiksmīgiem nobraucieniem 2001. gada ziemā Ērgļos ideja tika uz laiku atmesta līdz 2003. gada pašā sākumā atkal nolēmu pamēģināt. Bij' ok, iepatikās, šogad viss sanāca jau ar pirmo reizi, acīmredzot ir iegūta kāda niecīga skilla mērvienība, kas samazina mainīgā "nomaucieni" skaitlisko vērtību nobrauciena vienādojumā. Atšķirība starp slēpēm un "dēli" ir tikai tajā cik ātri skillz skaitliski pieaug, jo ar dēli (vismaz teorijā, jo braukts nav) nulles līmeni vien ir sasniegt pagrūti, ja jau visi boardin' entuziasti vakar uz kalna, neskatoties uz šķietami ievērojamu stāžu, regulāri sita seju pret kupenu. Daži lēcieni tiešām bija spankin' good, ieskaitot landed "backside 360" un diemžēl neveiksmīgu "backflip" (cik daudz var iemācīties no SSX), taču lielākā daļā "snoweru" nevarēja pat nošļūkt no kalna, netriecot seju + kādu citu vitāli noderīgu ķermeņa daļu pret baltajiem pārtikļiem (particles). Secinājums. Snowboard SkillZ mūdienās tiek vērtēts krietni augstāk nekā Slalom SkillZ, ko daļēji var izskaidrot ar faktu, ka pirmais ir grūtāk iegūstams. Taču pamatā "snowošana" ir veids kādā piebiedroties tai sabiedrības daļai, kas skaitās stilīga.
Es gribu iemācīties 'boardot, taču tuvākajā laikā šī nodarbība pamazām iegūs POP statusu, kas ir tizli by any standards.
Vakar vakarā/naktī tika pielietots pāris slēpju, lai nošļūktu no sniegota kalna. Atkārtoti. Esmu absolūts iesācējs, tādēļ nekur nelēkāju, tikai šļūcu no kalna - tik ātri cik spēju. Slēpes iesācējam ir ok, par to regulāri pārliecinies redzot kārtējo amatieri nomaucamies ar "dēli". Vakardienas slēpošanas sessijas laikā tika redzēti vairāki desmiti tiešām iespaidīgu kritienu un tikai pāris tiešām iespaidīgu lēcienu. Kas mudināja uz pārdomām par skillu kā tādu.
Pagājušajā gadā pirmo reizi nobraucu ar slaloma slēpēm no kalna. Pēc 3 neveiksmīgiem nobraucieniem 2001. gada ziemā Ērgļos ideja tika uz laiku atmesta līdz 2003. gada pašā sākumā atkal nolēmu pamēģināt. Bij' ok, iepatikās, šogad viss sanāca jau ar pirmo reizi, acīmredzot ir iegūta kāda niecīga skilla mērvienība, kas samazina mainīgā "nomaucieni" skaitlisko vērtību nobrauciena vienādojumā. Atšķirība starp slēpēm un "dēli" ir tikai tajā cik ātri skillz skaitliski pieaug, jo ar dēli (vismaz teorijā, jo braukts nav) nulles līmeni vien ir sasniegt pagrūti, ja jau visi boardin' entuziasti vakar uz kalna, neskatoties uz šķietami ievērojamu stāžu, regulāri sita seju pret kupenu. Daži lēcieni tiešām bija spankin' good, ieskaitot landed "backside 360" un diemžēl neveiksmīgu "backflip" (cik daudz var iemācīties no SSX), taču lielākā daļā "snoweru" nevarēja pat nošļūkt no kalna, netriecot seju + kādu citu vitāli noderīgu ķermeņa daļu pret baltajiem pārtikļiem (particles). Secinājums. Snowboard SkillZ mūdienās tiek vērtēts krietni augstāk nekā Slalom SkillZ, ko daļēji var izskaidrot ar faktu, ka pirmais ir grūtāk iegūstams. Taču pamatā "snowošana" ir veids kādā piebiedroties tai sabiedrības daļai, kas skaitās stilīga.
Es gribu iemācīties 'boardot, taču tuvākajā laikā šī nodarbība pamazām iegūs POP statusu, kas ir tizli by any standards.
Current Mood: Galvu ritmā klanošs
Current Music: Roots Manuva - Witness (1 Hope)